redzẽjiêns,
die einmalige, vollendete Tätigkeit des Sehens; der Augenblick, der Moment: labs guodiņa gaidījiens, ne kauniņa redzējiens VL,
tas bijis tik redzējiens, ka kaps bijis atrakts (im Moment, im Handumdrehen war das Grab gegraben) Pas. III, 77.
ve̦lni sagrābuši bur[v]i, un tas bijis tik redzējiens, ka bur[vj]am bljusi jau āda pār acīm ebenda 98 (aus Serbigal).
tas tik bija redzējiens! MWM. VIII, 246.
Avots: ME III,
502