redzẽjiêns, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Sehens; der Augenblick, der Moment: labs guodiņa gaidījiens, ne kauniņa redzējiens VL, tas bijis tik redzējiens, ka kaps bijis atrakts (im Moment, im Handumdrehen war das Grab gegraben) Pas. III, 77. ve̦lni sagrābuši bur[v]i, un tas bijis tik redzējiens, ka bur[vj]am bljusi jau āda pār acīm ebenda 98 (aus Serbigal). tas tik bija redzējiens! MWM. VIII, 246.

Avots: ME III, 502

redzẽjiêns: tas tik bij viens r., un puika pruo˙jam! Wainsel n. FBR. XIV, 88.

Avots: EH II, 363