aizgaldnieks
àizgalˆdniẽks, ein im aizgalds zu mästendes Kleinvieh im Gegensatz zu ārtecis Bers., Laud., Mar.: kas lai šuo bar,uojuot kā aizgaldnieku A. XXI, 46.
Avots: ME I, 25
Avots: ME I, 25
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'galdnieks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'galdnieks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
dievgaldnieks
galdnieks
galˆdniẽks ,*
1) der Tischler
(seit G. Allunan): galdnieks bij pacēlis ze̦lta gabalu LP. V, 230;
2) = dievgaldnieks, der Kommunikant
Bers., Stockm., AP.
Avots: ME I, 589
1) der Tischler
(seit G. Allunan): galdnieks bij pacēlis ze̦lta gabalu LP. V, 230;
2) = dievgaldnieks, der Kommunikant
Bers., Stockm., AP.
Avots: ME I, 589
Šķirkļa skaidrojumā (8)
apvarzāt
apvarzât, tr., netzartig umflechten Spr.; eine Arbeit unordentlich machen: skruoderis apvarzājis svārkus, kurpnieks zābakus, galdnieks skapi un gultu J. Kaln.
Avots: ME I, 134
Avots: ME I, 134
ierobs
ierùobs,
1) die Kerbe, der Einschnitt, der Streifen:
galdnieks dēlī iegriêzis ieruobus Adsel, Bers.; vē̦lāk kūnis dabū šķē̦rsus ieruobus Konv. 2 2674;
2) die Verranlassung, Ursache, die Grund zur Uneinigkeit, der Zwist:
kas gan par ieruobu viņiem var būt, ka viņi nesatiek Wend. es tev tuo ieruobu varu pastāstīt īsiem vārdiem Liev.;
3) die Schuld:
viņam vēl ve̦cs ieruobs,
a) er hat eine alte Schuld zu tingen,
b) er hat einen alten Zwist auszugleichen
Bers., Lasd. n. A. XII, 560.
Avots: ME II, 60
1) die Kerbe, der Einschnitt, der Streifen:
galdnieks dēlī iegriêzis ieruobus Adsel, Bers.; vē̦lāk kūnis dabū šķē̦rsus ieruobus Konv. 2 2674;
2) die Verranlassung, Ursache, die Grund zur Uneinigkeit, der Zwist:
kas gan par ieruobu viņiem var būt, ka viņi nesatiek Wend. es tev tuo ieruobu varu pastāstīt īsiem vārdiem Liev.;
3) die Schuld:
viņam vēl ve̦cs ieruobs,
a) er hat eine alte Schuld zu tingen,
b) er hat einen alten Zwist auszugleichen
Bers., Lasd. n. A. XII, 560.
Avots: ME II, 60
ķebis
[II ķebis, jem., der ohne Erflog leimt ; ein schlechter Tischler: nav jau ne˙kāds galdnieks, ir tik tāds ķebis Fest., Stelp. - Vgl. ķebinât.]
Avots: ME II, 358
Avots: ME II, 358
pārsvētīt
pãrsvètît, tr.,
1) den kirchlichen Segen einem Täufling der Nottaufe geben, noch einmal segnen, [(mehrere) segnen (perfektiv) : es jūsus nuokristīšu un pārsvētīšu Pas. III, 239];
2) mit einem Guss Wasser Raufbolde trennen:
plūkšanās, kuŗu muižas galdnieks pārsvētījis ar ķipi ūdens Baltp.;
3) durchwalken, durchprügeln:
tev viņš pēc bruokastīm jāiesauc iekšā un jāpārsvētī Druva II, 770.
Avots: ME III, 180
1) den kirchlichen Segen einem Täufling der Nottaufe geben, noch einmal segnen, [(mehrere) segnen (perfektiv) : es jūsus nuokristīšu un pārsvētīšu Pas. III, 239];
2) mit einem Guss Wasser Raufbolde trennen:
plūkšanās, kuŗu muižas galdnieks pārsvētījis ar ķipi ūdens Baltp.;
3) durchwalken, durchprügeln:
tev viņš pēc bruokastīm jāiesauc iekšā un jāpārsvētī Druva II, 770.
Avots: ME III, 180
salaidināt
salaidinât,
1) zusammenfügen:
galdnieks salaidina dēļus Golg.; zusammenflössen, -schwemmen: s. upē baļķus kuopā C.;
2) feucht werden lassen:
s. sienu C., Wolm.; linus par daudz salaidināt Lis.;
3) zusammenschmelzen
(tr.): s. alvas trauku Salis.
Avots: ME II, 665
1) zusammenfügen:
galdnieks salaidina dēļus Golg.; zusammenflössen, -schwemmen: s. upē baļķus kuopā C.;
2) feucht werden lassen:
s. sienu C., Wolm.; linus par daudz salaidināt Lis.;
3) zusammenschmelzen
(tr.): s. alvas trauku Salis.
Avots: ME II, 665
sapuļķēt
‡ sapuļķêt Dunika, mit Zapfen (Pflöcken) aneinander befestigen: galdnieks dēļus sapuļķēja un tad nuoēvelēja.
Avots: EH XVI, 439
Avots: EH XVI, 439
sleņģis
I sleņ̃ģis Līn., Iw., Karls., slèņģis 2 Mar. n. Rkr. XVII, 130, sleņģis U., sleñģe C., B1., U., gew. der Plut. sleņģi, slenģes, Fenster- u. Türpfosten U., Gerüste U., Fensterrahmen Dr., Fensterkreuz Mar., Schlengen U., Fensterladen Wend. n. U., Karls., (sleñģis) Libau: luogu un durvju sleņģes Būvmācība 75. galdnieks ielika luogam jaunus sleņģus Mar. šim luogam sapuvis sleņģis, juo viņa vairs nevar aiztaisīt ebenda. . . . luodziņu, kuŗam gar satrunējušiem sleņģiem bija aizbāztas lupatas A. XX, 642. Nebst estn. lerig "Schlenge" aus mnd. slenge "Einfassung".
Avots: ME III, 926
Avots: ME III, 926
tilcināt
til˜cinât Walk, ausforschen, ausfragen: ja cilvē̦ks kaut kuo nesaka, tad viņu tilcina Walk. katrā ziņā jātilcinuot arī galdnieks A. XXI, 526. Etwa dissimiliert aus tincinât?
Avots: ME IV, 187
Avots: ME IV, 187