Paplašinātā meklēšana

galms,

1) der Hof, der Hofraum:
Pē̦rkuoņa zirgi stāvēja se̦dluoti galmā Pump. (dafür gew. pagalms, sē̦ta);

2) der Hof, der Sitz eines Fürsten:
viss tavs galms ar duomi kuopā ne viņa naga neatsveŗ Adam. [Wohl ein Neologismus auf Grund von pagal̂ms.]

Avots: ME I, 592

pagal̂ms,

1): auch C., Wolm., (mit al̃) AP., Ramkau, (mit àl ² ) Warkl., (mit al) Aahof, Dickeln, Ellern, Lennewarden, Naud., Oknist, Salisb., Sauken, Uxküll, Zirau (unbek. in A.-Autz, wo dafür sē̦tsvidus, Hasenp., Popen, Stenden, wo dafür sē̦ta, Dunika, wo dafür sētiens); par pagalmu sauc tuo, kas nuoaudzis ar mauru AP.

Avots: EH II, 132

pagal̂ms, [bei Manz. Lettus pagalme; bei Glück auch eine Form pagalmis Jerem. 19, 14, Esther 2, 11, II Chron. 29, 7 u. a.],

1) der Hof, Hofraum:
māršaviņa guovis dzina pa tuo manu pagalmiņu BW. 29174. tīrs bij sē̦tas pagalmiņš 13289;

2) der Vorhof
(bibl.): ik˙katra pagalma stūrī bij citi pagalmīši Ez. 46, 22;

[3) das Gehöft
hochle. n. Bielenstein Holzb. - vietleicht zu ahd. kalo, slav. golv "kahl, bloss", sloven. golíca, "kahle Fläche", poln. alt gola "freie Stelle", r. голомя "die flache Seite eines Schwertes".].

Avots: ME III, 27

pìlsgalms*, der Hof: karalis pavēlēja pilsgalma luocekļaiem Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 368.

Avots: ME III, 217

‡ apkratît (li. apkratýti),

1) (eine grössere Anzahl von Objekten od. ringsum) abschütteln
Spr.: vējš apkratījis visus ābuolus. (ābelnīca) prasa... apkrat[i] munus ābelīšus! ka tu mani neapkratīsi, visi zari aplūzīs Pas. V, 322 (aus Welonen; weiterhin folgt hier [richtig?] ein nom. s. fem, gen. part˙prt˙act˙apkrotusia [aus *apkratuse von einem Infinitiv *apkrast?]):

2) ringsum bestreuen, beschütten
Spr.: a. galdu ar druskām. a. mē̦slus ap ābeli;

3) umschütteln; schüttelnd umwerfen:
vēl reiz a. kratījumu (siena un salmu jaukumu) Stenden. a. lampu Lems. Refl. -tiês, sich (ringsum) beschütten Spr.: pagalms apkratījies ar salmiem Jürg.

Avots: EH I, 93

I bruģis,

2): akmeņ[u] bruģ[i]s (Var.: plāns, grīda) BW. 7476, 3 var. dze̦lzu b. man sē̦tai 30401 var.; ‡

6) die innere Verkleidung der Bootswand
Salis; ‡

7) "= galms">pagalms" (?): bē̦rni skraida pa bruģi IMM. 1932 I, 20 (aus Dond.).

Avots: EH I, 244, 245

dubļaîns, dublaiņš BW. 34905. auch dubļājs. kotig: dubļainas kājas, ruokas; dubļaini ceļi; dubļains laiks; dubļājs pagalms.

Avots: ME I, 509

‡ dubļâts Kaltenbr., = dubļaîns: d. pagalms.

Avots: EH I, 338

ìepazītinât Pagalms, [Bers., Warkl.,] = iepazīstināt.

Avots: ME II, 50

ìežuoguôt, tr., einzäunen, begrenzen, einschränken: pļavu, laukus, sē̦tu. muižas pagalms iežuoguots Liev. ruobežas, kuŗas iežuoguo cilvē̦ka darbību... Rainis. Subst. ìežuoguõjums, dafür iežuogs Vēr. II, 1438, die Einzäunung, Einfriedigung, die Schranke: altāŗā ìežuoguojums MWM. VII, 672. it kâ nuospundê̦ts mutuļuojuošs vulkāns traucas ar varu salauzt savu smaguo iežuoguojumu Asp.

Avots: ME II, 94

jaudārzs [aus * jauj - dārzs, s. jauja], ein Hof um die Riege (pagalms ap riju) RKr. XI, 71 (aus dem Inflänt.)

Avots: ME II, 97

kāriņi, Dachpfannen K. Kundziņ Pagalms 1882, S. 152. [Aus kārniņi?]

Avots: ME II, 196

kukšņâtiês, -ãjuos, sich hin und her beugen; ungeschickt hantieren: gans aiz krūmiem kukšņājas. meitas kukšņājās pagalmā visu rītu, bet pagalms vēl nav nuoslaucīts Jürg.]

Avots: ME II, 302

‡ kulasè̦ta ² Baitinow n. FBR. XI, 138, Pilda, ein Hof (pagalms) bei der rija.

Avots: EH I, 669

mêzt,

2): par Druvienas baruonu ne˙kā ļauna nee̦smu dzirdējis; nav viņam tik daudz tautā pagalms mē̦zts (man hat nicht so viel von ihm gesprochen, ihn kritisiert)
kâ lizumniekam Ciema spīg. 231; ‡

3) graben
(mit ê ) Auleja: m. duobi, aku; ‡

4) schlagen Celm., mit etwas Schwerem schlagen
(mit ê ) C., Lemb., Saikava, Serbig. - Subst: mē̦zumi: auch (mit ê̦ ² ) Seyershof.

Avots: EH I, 811

mirkšķiens, = mirkšķis: sievai būtu jānuolasa vīra velēšanās, rauguoties uz viņa acu mirkšķieniem K. Kundziņš Pagalms 1881, № 4, S. 38.

Avots: ME II, 634

nùoklāstît,

1) mehrfach ausbreitend bedecken:
n. visu pļavu ar liniem Kl. pagalms nuoklāstīts ar drēbēm N. - Peb.;

2) durchprügeln:
es viņu krietni nuoklāstīju Ruj.]

Avots: ME II, 797

II pieknist,

1) "?": pace̦ldama savas pieknitušās acis;

2) sich mit Keimendem füllen:
lauks jau pilns pieknitis MSil. pagalms pieknitis ar jaunu mauru Bers.

Avots: ME III, 258

‡ pìerūsât, pìerūsuôt, mit rūsa II 3 vollwerfen, füllen: nevar grīdu pierūsāt P. Gailītis Kâ mani ēvelēja 81. pagalms ir pierūsuots Jaun. Ziņas 1936, № 274.

Avots: EH II, 269

pìeskrìet,

1) dazu-, herzu-, hinzulaufen:
pieskrien zaļa līdeciņa, nuorauj manu vainadziņu BW. 13595, 12. - kas viņu uzlūkuo un viņam pieskrien (welche ihn ansehen und anlaufen), tuo pašu vaigs netaps kaunā Psalm 34, 6;

2) sich mit Laufenden füllen :
pagalms pieskrien pilns ļaužu;

3) sich (plötzlich) füllen:
acis pieskrien pilnas asaru Aps. V, 23;

4) mit Honig anfüllen (von Bienen):
p. struopu līdz apakšai Talsen.

Avots: ME III, 291

‡ pìesudît Kalz. n. Fil. mat. 28, mit Mist vollstreuen, besudeln: piesūdīts viss pagalms.

Avots: EH II, 275

sabrūcêt, mit Wunden (brūces) versehen, verwunden Pagalms v. J. 1881, No 4, S. 36.

Avots: ME III, 598

sadrimêt Druw. "duobji nuodrebēt, nuodunēt": viss pagalms sadrimēja smagajai kastei nuokrītuot nuo ratiem.

Avots: ME III, 613

I sẽ̦ruôt, sè̦ruôt ² Kl., intr., trauern: es paklāju me̦lnu deķi pa kumeļa kājiņām, lai sē̦ruoja kumeliņš pēc tās jaunas līgaviņas BW. 15830. es sē̦ruoju par savu vīru Rainis. pilsgalms lielkņaza nāves gadījuma dēļ sē̦ruo vienu nedēļu B. Vēstn. Refl. -tiês, sich bekümmern, sich grämen, trauern U.: nesē̦ruojies pēc savas sievas! LP. IV, 39. iedzīvuotāji sē̦ruojuoties pēc ķēniņa meitām, kuŗas ērglis aiznesis VI, 537. kuoki, it kâ līdzi sē̦ruodamies, ir nuome̦tuši svē̦tku uzvalku JK. III, 1.

Avots: ME III, 832

šķel̂t (li. skélti "spalten"), škeļu, šķêlu,

1) spalten, der Länge nach teilen
U.: šķeliet (Var.: plēsiet) skalus! BW. 6958 var. kur tie (galdi) šķe̦lti, kur neške̦lti? 1421. brāļi kuokles šķēle 33625, 15. luopiem e̦suot šķē̦rē̦ti (šķe̦lti) nagi LP. VI, 450. kalni... tiek... šķe̦lti Rainis Göˉtes dzeja 46. šķeļ kuģis ūdeņus Vēr. I, 926. ar tuo šķe̦ltu (Var.: cauru) lindraciņu BW. 20442 var.;

2) = šķilt: ... kumeliņš tē̦raudiņa pakaviem; tuo varēja nakti jāt, gaisā šķela (Var.: šķīla) uguntiņu BW. 29698, 7. šķeltin šķēla (Var.: šķiltin šķīla) valuodiņu 11156 var. Refl. -tiês,

1) sich spalten:
zuobini šķinda un vairuogi šķēlās A. XX, 744. mākuoņi šķeļas 232. migla... švītrās šķēlās Rainis Göˉtes dzeja 5;

2) sich spalten
(fig.); in Zwietracht leben Fest.: iedzīvuotāji savā starpā šķē̦lušies un rējušies Pagalms v. J. 1881, No 3, S. 23. - Subst. škel̂šana, das Spalten, šķel̂šanâs, das Sichspalten (eig. und fig.): atomu šķelšanās Vēr. I, 797. kņe̦zu starpā bijušas šķelšanās un ķildas Stāsts Kriev. 18; šķē̦lums,

1) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Spaltens:
šķeliet skalus, brāleliņi! nāks māsiņas vakarā; cita cimdus, cita zeķes par skaliņu šķē̦lumiņu BW. 6958 var.;

2) die Spalte:
kluci saskaldīja trijuos šķē̦lumuos Ahs. n. RKr. XVII, 55. zē̦ns iešķēla klucim šķē̦lumu galā LP. VI, 447; šķêlẽjs, wer spaltet: nav man skalu šķēlejiņa BW. 6835, 1. Nebst skals, skaldît, šķèle, šķilt, šķila u. a. zu r. щель "Spalte", о-скóлокъ "Splitter", sloven. skala "Lichtspan", ščalja "Splitter", gr. σχάλλω "scharre, hacke", alb. haľε "Splitter", at. siligua (wenn aus *sceliquā) "Hüfsenruchtschote", mir. scailt "Spalte", an. skilja "trennen" and. skola "Abteilung" u. a., s. Reichelt KZ. XLVI, 334 f., G. Meyer alb. Wrtb. 145 f., Zupitza Germ. Gutt. 43 und 151 f., Meringer IF. XVIII, 229, Persson KZ. XXXlII, 284 ff. und Beitr. 176 und 646 f., Fick Wrtb. III ⁴ , 458 f., Boisacq Dict. 868 f., Trautmann Wrtb. 264, Walde Vrgl. Wrtb. II, 590 ff., Jokl. WuS. XII, 70.

Avots: ME IV, 25, 26

stùlbenis ² ,

1): "stulbs (negudrs) cilvē̦ks" Bers., Lubn., Odziena, (mit "ul̃" ) Schujen, Waidau, (mit ùl ) Kolberg, Nötk., (mit ul ) Ermes; s. tāds! cilvē̦ku valuodu nesapruot A. Upītis Pirmā nakts 425; "stulbs zirgs" Bers.; "stulbs dzīvnieks" Kolberg; ‡

2) "?": galms šaušalu stulbenī sastindzis vē̦ruoja Līg. medn. 180.

Avots: EH II, 593, 594

tìrgus, -us, Demin. tìrdziņš,

1) der Markt; der Jahrmarkt
U.: nuoturejuši ik gada tirgu LP. VII, 364. gada tirgus, der Jahrmarkt Brasche. augļu, galas, malkas, zivju tirgus, der Obst-, Fleisch-, Holz-, Fischmarkt. sakņu tirgū pārduod visādas dārza saknes Ahs. Miķeļa dienas tirgus pat˙laban šķīrās laukā (war eben zu Ende) Kaudz. M. 30. pie . . . Prātnieka stāvējuši kâ tirgus, pilns pagalms (d. h. ein grosser Menschenanlauf) 6;

2) Lärm, Spektakel
L., U., Dond. u. a.: kas še par tirgu? was für einen Lärm gibt's hier? U.;

3) der Marktpreis
L., U.: tirgus ceļas, krīt, der Marktpreis steigt, fällt L., U. augstāku tirgu dabūt, einen höheren Preis bekommen MSil. Dan eben mit ur li. tur̃gus "Markt" und urslav *tъrgъ "Markt(preis)"; vgl. dazu Būga Aist. Stud. 172, wo der illyrische Stadtname Tergeste (nach G. Meyer IF. I, 323) u. a. verglichen wird. Bei einem solchen Kulturwort wäre Ablaut hier kaum zu erwarten; vielleicht ist le. tirgus rein lautlich aus *turgus entstanden, vgl. ostle. pypurs und ḱimūss Le. Gr. 34 und oben III, 848 siruobs.

Avots: ME IV, 194, 195

uzlaĩpuôt,

1) mit Brettern (Balken) bedecken
(perfektiv): lietus laikā pagalms jāuzlaipuo Mahlup;

2) ungeschickt hinaufgehen:
uzlaipuot kalnā.

Avots: ME IV, 350