stulbenis

stùlbenis 2 ,

1): "stulbs (negudrs) cilvē̦ks" Bers., Lubn., Odziena, (mit "ul˜" ) Schujen, Waidau, (mit ùl ) Kolberg, Nötk., (mit ul ) Ermes; s. tāds! cilvē̦ku valuodu nesapruot A. Upītis Pirmā nakts 425; "stulbs zirgs" Bers.; "stulbs dzīvnieks" Kolberg; ‡

2) "?": galms šaušalu stulbenī sastindzis vē̦ruoja Līg. medn. 180.

Avots: EH II, 593, 594