Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gandēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gandēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

gandēt

gañdêt, [gàndêt ² Bers.], - ẽju, [gandât Schujen], tr., verderben: pīpi puikas ļuļķē̦dami gandējuši. Refl. tiês, schlecht werden, verderben (vom Heu Spr.): ja tuo nedaruot, tad lini zaudējuot savu labu šķipsnu un svaru, viņi gandējuoties Etn. IV, 101.

Avots: ME I, 599

gandēt

I gañdêt: auch (mit àn ² ) Sonnaxt. Refl. -tiês: kad rudzi bij rijā kaltē̦ti, tad viņi negàndējās AP. ja viens niers gàndējas ² , luops, nevar dzīvuot (mit àn ² ) Sonnaxt. - Zur Bed. vgl. auch izgandêt.

Avots: EH I, 382

gandēt

‡ *II gandêt, erschlossen aus uzgandêt.

Avots: EH I, 382

iegandēties

[ìegandêtiês, zu verderben (intr.) od. schlecht zu werden anfangen: maize, labība var iegandēties Bers., Kreuzb., N. - Peb.]

Avots: ME II, 15

izgandēt

izgandêt, ‡

3) tr., verderben, zugrunde richten:
vējš kāpuostus izgandējis (hat die Kohlpflanzen geschwächt) Ascheraden n. BielU.

Avots: EH I, 447

izgandēt

izgandêt, intr.,

1) verderben, zugrunde gehen:
tu izgandēsi pats LP. V, 415;

2) verkommen, ausgehungert sein:
ve̦cs, izgandējis zirgs LP. IV, 67. Neben izgandējis sehr oft izgandis, f. - usi, verkommen, ausgehungert: diezin, kas nuoticis manam teļam, paliek tāds izgandis, skaidri izdilst Naud., Siuxt. izgandis kâ vilks Naud. izgandusi kāre (Heisshunger) pēc ievārījuma Kleinb. Subst. izgandums, der Heisshunger: nelāgais, zvēriskais izgandums pieaug Kleinb.

Avots: ME I, 736

nogandēties

nùogandêtiês, abstehen, sich ablagern (vom Bier und vom Heu) Spr.; [verderben, schlecht werden (von Kohl, Bier usw.) Sessw. u. a. n. U.(unter gandēt)].

Avots: ME II, 783

sagandēt

sagandêt, Refl. -tiês: glums bij piens, nuo laika sagàndējies ² Sonnaxt.

Avots: EH XVI, 408

sagandēt

sagandêt, sagandât Schujen, tr., verderben Wid., Ermes: veselību. vai tu krūtis pa˙visam gribi sagandēt? Blaum. nāvekļi viņu pamazām sagandēja un nuovadīja kapā Druva II, 433. viņš bija sagandējis . . . asinis ebenda 440. izgaruojumi plūda viņam nāsīs un likās visu miesu sagandējam LA. iet buojā druvās sējums, guovīs sagandējas krējums ebenda. Andrēju, kuŗš . . . iznācis tūļīgs, Smilģis sagandēja galīgi Druva I, 1291. sagandāta gaļa Schujen. Refl. -tiês, sagandîtiês B. Vēstn., verderben (intr.): sagandējies ēdiens Zaravič. barības vielu sagandēšanās A. XI, 620.

Avots: ME III, 624

uzgandēt

I uzgandêt, beschmutzend draufgiessen oder -schütten: kuo tas te ir uzgandējis uz galda? Bauske.

Avots: ME IV, 331

uzgandēt

II uzgañdêt "(hin)aufheben": uzgandēt sìenu uz kūts augšas Seyershof.

Avots: ME IV, 331