gañdêt, [gàndêt ² Bers.], - ẽju, [gandât Schujen], tr., verderben: pīpi puikas ļuļķē̦dami gandējuši. Refl. tiês, schlecht werden, verderben (vom Heu Spr.): ja tuo nedaruot, tad lini zaudējuot savu labu šķipsnu un svaru, viņi gandējuoties Etn. IV, 101.

Avots: ME I, 599

I gañdêt: auch (mit àn ² ) Sonnaxt. Refl. -tiês: kad rudzi bij rijā kaltē̦ti, tad viņi negàndējās AP. ja viens niers gàndējas ² , luops, nevar dzīvuot (mit àn ² ) Sonnaxt. - Zur Bed. vgl. auch izgandêt.

Avots: EH I, 382

‡ *II gandêt, erschlossen aus uzgandêt.

Avots: EH I, 382