Paplašinātā meklēšana

garaiņi,

1): auch (mit aĩ ) Orellen Ramkau; (mit aî ) Kaltenbr., (mit ài ² ) Linden in Kurl.

Avots: EH I, 383

garaiņi, garaiņas,

1) der Dampf, Qualm:
cēlās uz augšu pe̦lē̦kas garaiņas LP. III, 98. garaiņus laist, Qualm verbreiten (durch Giessen auf heisse Steine) U.;

2) Geister:
garaiņu mēnesis = garu mēnesis, der Oktober (wo nach heidnischem Aberglauben die Geister zu speisen waren) Bergm. [zu gars.]

Avots: ME I, 601

apgaruôt ‡

2) sich mit Dampf, Dunst beziehen:
siênas apgaruojušas ar garaiņiem Warkl.

Avots: EH I, 81

garuoņi in Nogallen n. LP. VI, 42, = garaiņi.

Avots: ME I, 605

iztvàikuôt,

1) tr., ausdünsten:
garaiņi, kuo zeme iztvaikuo un izgaruo;

2) intr., ausdünsten:
nuo vannas iztvaikuoja garaiņi Purap. So auch refl. - tiês: pļavās zeme nuogulējusies, tādēļ mitrums ātri iztvaikuojas Konv. ² 160. Subst. iztvàikuõjums, die Ausdünstung: visu pruojām skaluojuot, kas tur sakrājies nuo iztvaikuojuma Asp.

Avots: ME I, 822

ledene,

1) der Eiszapfen
M.;

2) das Eisstückckhen:
ūdeņa garaiņi sanāk kuopā ar mazām ledenītēm un tad ar savstarpēju berzēšanuos iegūst īpašu spē̦ku, kuŗu sauc par elektrību Winkler;

3) ledenes, Hechte, die unterm Eise, also schon früh laichen
Lub., Peb., Drsth.: ledenes jau iznē̦rsušas, bet citas vēl ne Austr.;

4) der Schwerthafer
Lub.: ledenes jau sadīgušas, lai gan dīķi pārsalst ar le̦du Lub., Peb.

Avots: ME II, 445

paruõvis, der Raum unter dem Gewölbe über dem Feuerherd in der Küche,

a) die Küche:
nuo paruovja mutuļuoja istabā balti garaiņi Vēr. II, 646. viņa ieskrien paruovī, apmaisa ar kausu putru, sabiksta zem katla pagales Purap.;

b) der alte Schornstein in der Küche
[Dunika]: paruovis - skurstenis, kuŗā žāvē gaļu Etn. III, 66; LP. V, 401; VII, 1245. [paruovī... žaudējas gan mīkstie vidukļi, gan priekšpleči Janš. Dzimtene V, II3.]

Avots: ME III, 93

reibuoklis,

1) auch reibuoknis, ein Ohn machtsanfall Vank.;

2) "?": kūst zupes garaiņi ar reibuokli nuo ãra Sudr. E. MWM. VllI, 83;

3) reibuôklis "das Berauschtsein"
Ziepelhof: viņš tagad reibuoklī.

Avots: ME III, 505

tvana: tvaiki, t., garaiņi un dūmi Rainis Dz. un d. II, 49.

Avots: EH II, 710

virmuôt Allendorf (mit ir̂ ² ), Aahof, Annenburg, Ekau, Garrosen, Grünw., Kalzenau, Meiran, Mesoten, Sessw., Vīt., sich leicht zitternd und flimmernd bewegen, kräuseln, vibrieren; kleine Blasen werfen (vor dem Sieden) Üxküll, (mit ir̂ ² ) Grünwald: dienvidū klusā laikā saulītē skatuoties viss gaiss virmuo (mit ìr ² Adl.) un ņirb Kurs., Vīt. nuo pusdienas debesīm virmuo karstums Domas III, 432. siltuma tâ ir virmuo Kalzenau. ūdens jau virmuo, drīz sāks pilnīgi vārīties Annenb. ūdens katlā pamazām vārīdamies virmuo Sessw. ūdens upē nuo lē̦na vēja virmuo ebenda. vēja pūsmai pūšuot jūra trīcēja virmuodama D. Gorkijs 8. ūdens ap akmeņiem virmuo un krāc A. v. J. 1903, S. 30. vietām virmuo lielas ūdeņa paltes Stari III, 225. tumšs virmuo . . atvars Druva II, 1395. garaiņi virmuo Meiran. ielu uguņu blāzma virmuoja gaisā Laivitņš. pie ... debess ... zvaigznes virmuo Kurcijs Bez prieka un dailes 65. virmuojuoša ze̦lta putekļu straume Domas III, 409. ļaužu drūzma ... sāka virmuot Upītis Sieviete 288. kas tur virmuoja cilvē̦ku ... ! Ezeriņš Leijerk. II, 144. Wohl zur Wurzel von virt.

Avots: ME IV, 608

žagaraîns, voller (reich an) Reisig, Strauchwerk: žagarainas ceļa malas BW. 16880; 17496 (ähnlich: 5755, 1). žagaraiņi čiksti LP. I, 124. žagaraiņas pļavas Frauenb. žagaraiņi mē̦sli (wenn Reisig zum Streuen des Stalles gebraucht worden ist) ebenda. žagarains kuoks, krūms Adiamünde.

Avots: ME IV, 785