reibuoklis,

1) auch reibuoknis, ein Ohn machtsanfall Vank.;

2) "?": kūst zupes garaiņi ar reibuokli nuo ãra Sudr. E. MWM. VllI, 83;

3) reibuôklis "das Berauschtsein"
Ziepelhof: viņš tagad reibuoklī.

Avots: ME III, 505

‡ reibuoklis Renzen, = rèibulis, rèibuônis 1: man uznāca tāds r., ka gribēju vai zemē nuokrist.

Avots: EH II, 363