sir̂dê̦sti 2 (nom. pl.) Iw.,
sirdē̦sti U., Spr.,
sirdsē̦sti U.,
sirdsē̦das St., Dr., selten der Singular, ein loc. s.
sirdēstī BW. 13250, 42,
Herzenskümmernis, nagender Kummer; Gewissensbisse U.:
puisīšam brālīšam div[i] sirdsē̦sti (Var.:
sirdē̦sti) gadiņā: ņe̦m līgavu, tā nenāca, sēj miezīšus, tie neauga BW. 12916.
pie māmiņas uzaugdama sirdsēstiņus neredzēju 23997.
bij man vienas meitas dēļ turēt lielu sirdēstiņu (Var.:
sirdsēstiņu, sirgastīti) 11068.
gaŗa bija tam naksniņa, kas gulēja sirdē̦stuos (Var.:
sirdsē̦stuos) 24937.
nedari jel man sirdsē̦das! St.
tu esi man palīdzēj[i]s nuo muokām un sirdsē̦dām Gesangbuch.
Rebeka daudz sirdē̦stu piecieš Glück I Mos, 27.
viņš izdalīs tiem sirdē̦stus Hiob 21, 17.
sirdsē̦du asaras Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 17.
aiz sirdsē̦dām prāts samulsis Kaudz. M. 109.
Avots: ME III,
842