sirgasts

sirgasts Dond. n. FBR. V, 135, *sirgaste od. *sirgastis, Plur. sir̃gê̦sti ² Dond., Herzeleid, Kummer, Sorge: es cerē[ju] sav[u] mūžiņu bez sirgast' (Var.: sird(s)ē̦stu) nuodzīvuot BW. 17868, 1 var. bij man vienas meitas dēļ turēt tādu sirgastīti (Var.: sird(s)ēstiņu) 11068, 1 var. Zu sirgt.

Avots: ME III, 845