Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'glaimot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'glaimot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

apglaimot

apglaimuôt, umschmeicheln Wid.

Avots: EH I, 82


atglaimoties

atglaimuôtiês, auf Komplimente mit Komplimenten erwidern: meita veikli atglai muojās uz puiša glaimiem.

Avots: EH I, 142


glaimot

glaimuôt, ‡ Refl. -tiês, sehmeichelnd scharwenzeln (?): ap jaunuo ... kundzi glaimuodamās, runāja neredzīgā Janš. Bandavā I, 326. .

Avots: EH I, 391


glaimot

glaĩmuôt, intr.,

1) schmeicheln (sich anschmeicheln Popen):
neglaimuojiet niknam liktenim;

2) bibl., scherzen:
glaimuoja (pasmējās) ar savu sievu I Mos. 26, 8.

Avots: ME I, 621



izglaimot

izglaĩmuôt, tr., abschmeicheln: naudu. [Refl. - tiês, zur Genüge streiche(l)n.]

Avots: ME I, 738


paglaimot

paglaĩmuô(iês), ein wenig schmeicheln, fuchsschwänzen: [paglaimuoja vienam, paglaimuoja uotram]. aiziet paglaimuoties Saul.

Avots: ME III, 29


paglaimoties

paglaĩmuô(iês), ein wenig schmeicheln, fuchsschwänzen: [paglaimuoja vienam, paglaimuoja uotram]. aiziet paglaimuoties Saul.

Avots: ME III, 29


pieglaimoties

pìeglaĩmuôtiês, sich anschmeicheln: K. gribēja pieglaimuoties Kristīnei MWM. X, 948.

Avots: ME III, 250


saglaimot

saglaimuôt kādam kuo, jem. etwas vorschmeicheln Dr.

Avots: ME II, 626


uzglaimot

uzglaĩmuôt, schmeicheln (perfektiv): uzglaimuot uotram. Refl. -tiês, durch Schmeicheln emporsteigen (fig.; perfektiv): viņš uzglaimuojies par ministru.

Avots: ME IV, 332