Paplašinātā meklēšana

gnẽze,

1): das oberste Ende einer Gemüsewrzel
(mit ê ² ) Baar (in seinem Exemplar von U.);

2): auch Siuxt;

4): auch (mit è ² ) Līvāni, Warkl.;

5): "sekste" Saikava: gailīti, gailīti, ze̦lta gnēzīti! Pas I, 331.

Avots: EH I, 396

gnẽze, [gnèze ² Erlaa],

1) [gnẽze Nigr.], das Mark des Kohles, auch das der Burkane
Kand., Etn. III, 177, [Dond., Wandsen]: gnēze ir aķpuostu serde, kuo šķērējuot ārā griež Naud. kāļa vai kāpuosta virsdaļa, nuo kuŗas lapas sāk augt Etn. II, 81, Tals. A. XIII, 252;

2) der Kohlstengel:
apraust kāpuostiem zemi ap gnēzi;

3) eine winzige Frucht
Annenb.; ein mageres Schwein Trik.;

4) der Schnabel
Lubn. n. Etn. III, 1;

5) [gnèze ² Kl., Warkh.], der Hanenkamm
Kokn., Erlaa, Spr.: gailis ar sarkanu seksti jeb gnēzi Konv. ² 986.

Avots: ME I, 633

gnẽzis, etwas Winziges, eine Kleinigkeit Smilt.: es tevi nuosviedīšu kâ gnēzi Ramkau. [Vgl. gnēze 3.]

Avots: ME I, 633

gnieze,

1) = gnēze U.;

2) weibliche Scham
AR. n. A. XIII, 252.

Avots: ME I, 634

knēze, der Hühnerkamm U. [Reimwort zu gnēze 5; vgl. li. knežti oder knė˜zoti "ковырять, рыться".]

Avots: ME II, 245

narzes "= gnēzes" Dond.

Avots: ME II, 694