aizgorīties
àizguorîtiês, sich drehend, rekelnd, wackelnd hin-, weggehen: viņa aizguorās līdz luogam Vēr. II, 522.
Avots: ME I, 29
Avots: ME I, 29
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gorīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gorīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
apgorīties
‡ apguorîtiês, (sich dehnend, rekelnd) sich umwenden: nevar vien apguõrīties Jürg., Trik. te jau nav vietas ne apguôrīties 2 (ironisch gesagt) Dunika, Rutzau.
Avots: EH I, 86
Avots: EH I, 86
atgorīties
gorīt
guôrît, Refl. -tiês: mit uô 2 Siuxt, mit ùo AP,
3): auch (mit uô ) Linden in Kurl.; ‡
5) die Schultern hin und her ziehen; sich schubben
(in einem handschr. Vokabular).
Avots: EH I, 424
3): auch (mit uô ) Linden in Kurl.; ‡
5) die Schultern hin und her ziehen; sich schubben
(in einem handschr. Vokabular).
Avots: EH I, 424
gorīt
guôrît [C., PS., Kr.], -u, -ĩju, tr., recken, strecken: puisis ceļu gāja, gūžas guorīdams BW. 12997. kas bij kāda staltde̦gune, aiziet gūžas guorīdama 30963, 2. Refl. -tiês,
1) sich hin- und herdrehen, sich rekeln:
viņš guorās drusku šurp un turp uz sava krē̦sla Vēr. II, 777;
2) sich strecken, recken:
guorīties sulguozī LP. I, 171;
3) taumeln, wackeln:
Kaspars uzcēlās guorīdamies un ļuodzīdamiens Kaudz. M.; guorīdamies iet, wackelnd gehen;
4) trödeln, sämen, zögern:
nu ej nu! kuo vēl guories? LP. III, 90. kas nu tas par strādnieku, tikai guorās tīrumā Laud.
Avots: ME I, 692
1) sich hin- und herdrehen, sich rekeln:
viņš guorās drusku šurp un turp uz sava krē̦sla Vēr. II, 777;
2) sich strecken, recken:
guorīties sulguozī LP. I, 171;
3) taumeln, wackeln:
Kaspars uzcēlās guorīdamies un ļuodzīdamiens Kaudz. M.; guorīdamies iet, wackelnd gehen;
4) trödeln, sämen, zögern:
nu ej nu! kuo vēl guories? LP. III, 90. kas nu tas par strādnieku, tikai guorās tīrumā Laud.
Avots: ME I, 692
iegorīties
ìeguorîtiês Karls.,
[1) wackelnd, langsam und mühsam hineingehen od. hereinkommen:
beidzuot vecene ieguorījās istabā Nigr., Ruj.;
2) sich wiederholt (st)reckend gewandter werden:
nevarēja lāga paiet; guorījās, guorījās, kamē̦r ieguorījās Jürg.].
Avots: ME II, 21
[1) wackelnd, langsam und mühsam hineingehen od. hereinkommen:
beidzuot vecene ieguorījās istabā Nigr., Ruj.;
2) sich wiederholt (st)reckend gewandter werden:
nevarēja lāga paiet; guorījās, guorījās, kamē̦r ieguorījās Jürg.].
Avots: ME II, 21
izgorīt
‡ izguôrît 2 ,
1) hin und her drehen:
viņa mācēja i, gurnus Dunika;
2) hin und her drehend verrenken:
pielūkuo, ka tu gūžas neizguori! Tdz. 42031. Refl. -tiês,
2): i. ("lē̦ni vilkdamies iziet") darbā Dunika.
Avots: EH I, 451
1) hin und her drehen:
viņa mācēja i, gurnus Dunika;
2) hin und her drehend verrenken:
pielūkuo, ka tu gūžas neizguori! Tdz. 42031. Refl. -tiês,
2): i. ("lē̦ni vilkdamies iziet") darbā Dunika.
Avots: EH I, 451
izgorīties
izguôrîtiês,
1) sich nach Herzenslust hin und her drehen, sich rekeln, sich recken:
[visu laiku labi izguôrījies 2 , nu tik dūšīgs pie ēšanas Dond.] pēc pāŗa izguorās MWM. VIII, 943;
2) langsam, wackelnd einen Ort verlassen:
tē̦vs izguorījās nuo ratiem Kleinb.
Avots: ME I, 742
1) sich nach Herzenslust hin und her drehen, sich rekeln, sich recken:
[visu laiku labi izguôrījies 2 , nu tik dūšīgs pie ēšanas Dond.] pēc pāŗa izguorās MWM. VIII, 943;
2) langsam, wackelnd einen Ort verlassen:
tē̦vs izguorījās nuo ratiem Kleinb.
Avots: ME I, 742
nogorīties
nogorīties
nùoguôrîtiês, sich lange Zeit rekeln, abtaumeln, zögern, faulenzen: lielais puisis, labs sliņķis, nuoguorās vien LP. V, 403.
Avots: ME II, 790
Avots: ME II, 790
pagorīties
sagorīties
saguorîtiês, sich plötzlich heftig hin- und herdrehen, rekeln, stark taumeln: viņš saguorījās MWM. VIII, 588. tā visa saguorās, kaila sevī sakaunas Zalktis I, 9.
Avots: ME II, 634
Avots: ME II, 634
uzgorīt
‡ uzguorît, krümmend emporrecken: runcis ... draudzīgi uzguorīja kūkumu Veldre Dižmuiža 196.
Avots: EH II, 723
Avots: EH II, 723
uzgorīties
uzguôrîtiês,
1) schwerfällig, sich reckend aufstehen:
uzguorīties nuo gultas Bers.;
2) schwerfällig, lässig (hin)aufsteigen:
uzguorīties uz klētsaugšas.
Avots: ME IV, 335
1) schwerfällig, sich reckend aufstehen:
uzguorīties nuo gultas Bers.;
2) schwerfällig, lässig (hin)aufsteigen:
uzguorīties uz klētsaugšas.
Avots: ME IV, 335