Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gora' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gora' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

gora

guôra 2 : auch (mit ùo 2 ) PV.

Avots: EH I, 424


gora

guôra 2 , ein Faulenzer, der sich rekelt: kuo nu guories, guora! Naud., Tals.

Avots: ME I, 692


gora

[guora (?)"ein Knäuel" Elv..]

Avots: ME I, 692


goras

guoras "das Sich-Rekeln": tādam, kam jāguorās, ir guoras Fest.]

Avots: ME I, 692


iegorains

iẽguorains: hinter "Janš." (ME. II, 21) zu ergänzen: Dzimtene IV, 301.

Avots: EH I, 516


iegorains

[iẽguorains, mit einer Vertiefung in der Mitte: (meitas) ieguoraiņiem ple̦ciem (die Rede ist von robsten Mädchen, zwischen deren Schultern der Rücken gleichsam eine Vertiefung bildet) Janš.]

Avots: ME II, 21


paugorains

pàuguorains 2 Fest. n. FBR. XVII, 86, = paũguraîns: p. ("nelīdze̦ns") kalns.

Avots: EH XIII, 184

Šķirkļa skaidrojumā (3)

iegore

iẽguore,

1) "eine Vertiefung zwischen Anhöhen"
Subbat, [Janš.];

2) die Ofenröhre, - nische
Druw. [In der Bed. 1 zu slav. gora "Berg"?]

Avots: ME II, 21


radīt

radît (slav. roditi "gebären"), -u, -ĩju, tr., gebären L.; schaffen; hervorbringen, hervorrufen: Sprw. dievs radīja putnu spārniem, cilvē̦ku ruokām. dieva duots, dieva radīts. zuobi īsti kâ radīti kuošanai LP. II, 46. kalēja amatam tas tīri kâ radīts Alm. Kaislību varā 127. viņa bija spēcīga un tādam darbam kâ radīt radīta Vēr.I, 1467. Igora pārnākšana rada visur prieku Krieviņ Stāsts 21. Refl. -tiês,

1) geboren werden; erschaffen werden:
kad tas bē̦rns radījās? wann ist das Kind geboren? U., Zaravič. tad saulīte brūte bij, kad zemīte radījās BW. 33869;

2) sich vermehren
L., Bergm. n. U.; zureichen, gedeihlich sein Bergm. n. U.: milti radās, das Mehl ist verschlagsam L., U.;

3) sich finden
(= rasties) U. Subst. radîšana, das Erschaffen: pasaules radīšana; radîšanâs, das Geboren-, Erschaffenwerden; radĩjums, das Erschaffene, das Geschöpf: kaut˙kas nemirstīgs... vaduot cilvē̦ka dzīvi un paceļuot tuo pārāku par citiem radījumiem Etn. IV, 81. - pa radījumu od. pa radījumam, von Geburt an Bergm. n. U.; radîtãjs, der Schöpfer: radītāja spē̦ks, prieks, die Schöpferkraft, -lust. Da es in der Bed. von slav. roditi teilweise abweicht, und die zugrunde liegende Wurzel auch im Baltischen altererbt ist (vgl. rasma. raža und rads), so dürfte radît eher mit slav. roditi verwandt, als daraus entlehnt sein. Altes Kausativ zu rast(iês)?

Avots: ME III, 462


siens

I sìens: jūŗā s. man papļauts BW. 11203. izkapte sieniņa pļāvēja 2218. šuogad ar sieniem gora būs (d. h., wähtend der Heumahd wird es schlechtes Wetter geben) Kaltenbr. n. FBR. XVII, 61.

Avots: EH II, 495