Paplašinātā meklēšana

apgrãbât [nach L. dafür auch apgārbāt], apgrābstît,

1) mit der Hand umhergreifen, haschen, betasten, begrabbeln:
zirgu siles Līb. Lābans apgrābstīja visu telti I Mos. 31, 34;

2) mit der Harke beharken, nur oberflächlich harken:
bē̦rns te tik tā apgrābājis.

Avots: ME I, 87, 88

grãbât,

1): auch (mit à ² ) Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl.; ‡

2) gràbât ² Zvirgzdine, stibitzen:
zagļi, kas tīk zem ruokas, tuo i[r] grābā. Refl. -tiês,

1): pa timsu ap luopiem gràbavās ² Kaltenbr. teļš vis pa vienai zâlītei grābājas ² Auleja.

Avots: EH I, 400

grãbât [PS., Nigr. u. a.], -āju, [klr. грáбати "harken" ], n. Biel. I, 386 auch grabât, -āju, freqn. von grâbt, wiederholt greifen, fassen, grabbeln, harken : eita, ruokas, jūs pa˙priekšu, jūs pa˙priekšu grābājat BW. 11047. Refl. -tiês,

1) um sich greifen, greifend, tastend suchen :
viņš sāka grābāties vis+apkārt A. XII, 808. kad ar ruokām pa kulēm grābājas, plīst atnagi Etn. II, 79. ve̦ciem pakšus grābāties BW. 19630. ilgi viņš grābājās ap durvīm Latv. viņš grābājas pa kabatām pēc sē̦rkuociņiem Purap. viņš grābājas pa stāvajām trepēm uz augšu A. XII, 92 ;

2) sich durch Lügen aus einer Verlegenheit helfen, nichtige Gründe vorbringen
Mag. XIII, 3, 56.

Avots: ME I, 642

[ìegrābât,

1) etwas micht beisammen Liegendes scharrend einsammeln:
iegrābât zirgam auzas PS., Bauske; 2 = iegrauduot: viņš jau šuorīt iegrābājis un tāpēc tagad neē̦d Salis.]

Avots: ME II, 18

izgrãbât: oberflächlich auskämmeln Linden in Kurl.: lielās pakulas jau es izgŗàbāju ² .

Avots: EH I, 449

izgrãbât, tr., freqn. von izgrâbt, ausstöbern, ausscharren, herausgreifen: sienu, auzas nuo siles.

Avots: ME I, 739

nùogrãbât, ‡

2) tastend absuchen
Vank.: Kazimirs nuogrābā vien ar ruoku Austriņš Vērpetē 39. ‡ Refl. -tiês, eine Weile tastend suchen Wolm u. a.

Avots: EH II, 46

nùogrãbât, tr., freqn. zu nuogrâbt, wiederholt abharken, abfegen, reinigen Spr.: pļavu.

Avots: ME II, 786

[pagrābât, ein wenig grãbât: p. drusku sìena.]

Avots: ME III, 30

‡ pãrgrãbât Dunika, noch einmal (und flüchtiger?) harken: dārznieks ... vēl pārgrābāja ar grābekļiem ... zaļuo mauru Janš. Dzimtene I, 187.

Avots: EH XIII, 200

pìegrābât,

1) wegräumen
Spr.;

2) zusammenscharren:
piegrābā putekļa! Pas. III, 318.

Avots: ME III, 252

sagrãbât: arī mieži tur vēl sagrābājami A. Upītis Laikmetu griežos II, 156. (puika) sāka ar ruokām grābāt. sagrābāja puika pie sienas stāvuošuo mietiņu Pas. XII, 485.

Avots: EH XVI, 409

sagrãbât, tr., zusammenscharren, -fegen (Etn. II, 7), -raffen, -harken; um sich tastend etw. aufsuchen: Pēteris sagrābāja... sakastuos lielumus un nesa... uz ieliktuo gubu MWM. VIII, 332. zābaki, kurus es kaut kur zem suola sagrābāju Stari 1, 67. Elza sagrābāja sē̦rkuociņus Upītis Sieviete 115. man še ne˙kā nav, bet ja paietu tur..., kur tā le̦pnā māja, tad gan varē̦tu kaut kuo sagrābāt RA.

Avots: ME II, 628

uzgrãbât,

1) tastend, scharrend auflesen, auffinden:
uzgrābāt kuo izbirušu. uzgrābāt tumsā kādu cilvē̦ku KatrE., Siuxt;

2) uzgrābāt gŗāvmaļus
Dunika, das Gras an und in Gräben (abmähen und) aufharken.

Avots: ME IV, 333

nùogrâbt, tr.,

1) mit der Hand von oben abnehmen:
miltus nuo sieka;

2) erfassen, ergreifen, erhaschen:
viņi salauzuši visu, kuo nuogrābuši LP. VII, 174. [milzis tuo bija aiz bārzdas nuogrābis Pas. II, 227];

3) abharken:
daiļa pļava, kad nuopļauta, vēl daiļāka, kad nuogrābta (Var.: sagrābta, nuogrābāta) BW. 24807, 2. [Refl. - tiês,

1) eine Zeitlang energich harken:
šuodien krietni nuogrābuos Ruj., Selg.;

2) betrogen werden:
zirgu pē̦rkuot nuogrābies Lis.]

Avots: ME II, 786

skrãbât, Refl. -tiês,

1): auch Nötk.; kaķis ar nagiem skràbājas ² Mar.; "grābāties ar asu, skrāpējuošu truoksni" Nötk.; ‡

2) "klettern gleich einer Katze"
Mar.: puika skràbājas ² kuokā.

Avots: EH II, 508