grabas
grabas, zusammengaraffe Häuflein L., Zusammengeraffes U., alter Kram Wain.: laucinieki duodas ar savām grabām uz pilsē̦tu LA. [Zu grabêt].
Avots: ME I, 634
Avots: ME I, 634
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'grabas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'grabas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
grabasts
grabasts, ein klapperiger, schwacher Mensch: kuo es vairs, ve̦cs grabasts Jauns. [Zu grabêt.]
Avots: ME I, 635
Avots: ME I, 635
Šķirkļa skaidrojumā (6)
graba
grābt
grâbt, -bju, -bu (li. gróbti), tr.,
1) greifen, fassen, raffen, packen :
grāb, kuo nagi ne̦s, nimm, soviel du vermagst, was nicht angebunden ist. puisis gājis uz klēti zirgiem miltu grābt LP. VII, 144. negrāb dievam acīs! BR. 271. In Verbindung mit ruokā, in die Hand, naguos, in die Finger, drückt es die imperfektive Handlung aus, sagrābt dagegen die perfektive : ja kādi pretī nāks, tad tie tevi grābs ruokā Lautb. kur tik tuo sastapa, tur tuo grāba ruokā Dok. A. grābiet tuos pluskas naguos LP. IV, 3 ;
2) erhaschen, hernehmen :
kur tādu kustuoni e̦suot grābis LP. V, 208. kur viņš tuo naudu grābis VII, 482 ;
3) harken
in Kurl., Adiamünde, [Salis], in Livl. meist kasīt : sienu ;
4) gaisu, vēju grābt, aus der Luft greifen, nach dem Winde haschen, Eitles unternehmen :
dažs labs vēl grābj gaisu MWM. VIII, 566. [Nebst grabât, grabas, li. grabùs "fingerfertig" u. a. zu serb. grà`biti "greifen, raffen", ai. grābhá-ḥ "Handvoll", engl. grab "packen" u. a.]
Avots: ME I, 643, 644
1) greifen, fassen, raffen, packen :
grāb, kuo nagi ne̦s, nimm, soviel du vermagst, was nicht angebunden ist. puisis gājis uz klēti zirgiem miltu grābt LP. VII, 144. negrāb dievam acīs! BR. 271. In Verbindung mit ruokā, in die Hand, naguos, in die Finger, drückt es die imperfektive Handlung aus, sagrābt dagegen die perfektive : ja kādi pretī nāks, tad tie tevi grābs ruokā Lautb. kur tik tuo sastapa, tur tuo grāba ruokā Dok. A. grābiet tuos pluskas naguos LP. IV, 3 ;
2) erhaschen, hernehmen :
kur tādu kustuoni e̦suot grābis LP. V, 208. kur viņš tuo naudu grābis VII, 482 ;
3) harken
in Kurl., Adiamünde, [Salis], in Livl. meist kasīt : sienu ;
4) gaisu, vēju grābt, aus der Luft greifen, nach dem Winde haschen, Eitles unternehmen :
dažs labs vēl grābj gaisu MWM. VIII, 566. [Nebst grabât, grabas, li. grabùs "fingerfertig" u. a. zu serb. grà`biti "greifen, raffen", ai. grābhá-ḥ "Handvoll", engl. grab "packen" u. a.]
Avots: ME I, 643, 644
gribugraba
gribugraba, eine unansehnliche Person : kur vēl citas gribugrabas par kapeiku sešpadsmit BW. 988, 8.
Kļūdu labojums:
988, 8 = 988, 9
Avots: ME I, 654
Kļūdu labojums:
988, 8 = 988, 9
Avots: ME I, 654
iegrabēties
ìegrabêtiês, plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu knistern, knarren: iegrabējies niedrēs Etn. II, 78. ja kas iegrabas vai iečabas Vēr. 188. rati iegrabējās sē̦tsvidū Vēr. I, 825.
Avots: ME II, 17
Avots: ME II, 17
nograbēt
pagrabs
pagrabs, der Keller: meitas mani aicināja pagrabā alu dzert BW. 20024. jāju, jāju rāceņu zagt uz tuo muižas pagrabiņu 2145. līķu pagrabs, das Leichengewölbe. [Nebst li. pagrabas dass. wohl aus slav. pogrebъ dass.]
Avots: ME III, 30
Avots: ME III, 30