nùograbêt, intr., ein rasselndes, klapperndes Geräusch von sich geben: tautas zaga mūs[u] māsiņu, luogi vien nuograbēja BW. 13533. durvis vien nuograbējušas Etn. II, 88. [Ähnlich das Reflexiv: nuograbējās duris, kažuoks.]

Avots: ME II, 785

nùograbêt, Refl. -tiês: vāģi nuograbas sienmalā Salis.

Avots: EH II, 46