grest
‡ grest, verdenken, verdächtig halten Für. I: kad daža pļava nuo meža ir je̦mta, tad vagari gre#ch ("verdenken und eifern"). Vgl. ‡ grēst.
Avots: EH I, 404
Avots: EH I, 404
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'grest' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'grest' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
stingrestība
‡ stingrestība, Festigkeit: nuo ... iekšējas stingrestības nav atkāpšanās Veselis Latvju Mēnešr. 1942, S, 1043.
Avots: EH II, 580
Avots: EH II, 580
Šķirkļa skaidrojumā (12)
boķiņš
‡ buõķiņš Sassm., das aus den zusammengeschabten Teigresten gebackene Brot (in der Kindersprache): bē̦rns grib buoķiņu.
Avots: EH I, 258
Avots: EH I, 258
izskrabas
‡ izskrabas, was herausgekratzt, -geschabt ist (z. B. die Teigreste aus dem Brottrog) Auleja.
Avots: EH I, 480
Avots: EH I, 480
kašis
‡ kašis; in der Verbind. abras k. Salisb., ein Instrument zum Auskratzen der Teigreste aus dem Brottrog.
Avots: EH I, 592
Avots: EH I, 592
kastiņš
‡ kastiņš, ein Instrument zum Ausschaben der Teigreste aus dem Brottrog Stenden: ar kastiņu izkasa abru.
Avots: EH I, 592
Avots: EH I, 592
kašumi
kašumi,
1): Angebranntes am Kesselboden
Kl.-Roop; zusammengekratzte Speise- od. Teigreste Seyershof: abras k.
Avots: EH I, 592
1): Angebranntes am Kesselboden
Kl.-Roop; zusammengekratzte Speise- od. Teigreste Seyershof: abras k.
Avots: EH I, 592
licenis
[licenis "ein nachgebliebeneŗ zusammengeschabter Teigrest, der zum Einsäuern bis zum nächsten Brotbacken bewahrt wird: Nötk.]
Avots: ME II, 465
Avots: ME II, 465
pautainīte
raudzeklis
I raudzeklis,
1) raûdzeklis Smilten. Laud., Serben, = ieraûgs; ein Teigrest Lettin, Mojahn, Zögenhof, Bewem, Bornsmünde: muldā vēl palicis raudzeklis;
2) "?": caur knupīti bē̦rna muti pilda ar rūgstuokām vielām un mutes iekšieni pārvērš skābā raudzeklī MWM. v. J. 1896, S. 252. Zu raûdzêt.
Avots: ME III, 485
1) raûdzeklis Smilten. Laud., Serben, = ieraûgs; ein Teigrest Lettin, Mojahn, Zögenhof, Bewem, Bornsmünde: muldā vēl palicis raudzeklis;
2) "?": caur knupīti bē̦rna muti pilda ar rūgstuokām vielām un mutes iekšieni pārvērš skābā raudzeklī MWM. v. J. 1896, S. 252. Zu raûdzêt.
Avots: ME III, 485
sakasas
sakasas Stērste, Zusammengekratztes, -geschabtes, -gescharrtes Fest., z. B. die von den Wänden des Troges zusammengeschabten Teigreste Mar. n. RKr. XV, 134, zusammengeharkte Überreste von Getreide ebenda.
Avots: ME II, 646
Avots: ME II, 646
sakasis
sakasis, das aus den zusammengeschabten Teigresten gebackene Brot Mar. n. RKr. XV, 134.
Avots: ME II, 646
Avots: ME II, 646
sakasnis
sakasnis, 1) sakasnĩtis Wolm., Nötk., Lubn., der aus den zusammengeschabten Teigresten gebackene letzte (kleine) Brotlaib Plm., U.;
2) ein Schimpfwort
C.: ņem tuo ve̦cuo sakasni (für sakarni? gemeint ist damit eine Leiche) pie kājām! MWM. VII, 504;
3) Plur. sakašņi, Zusammengekratztes, Zusammengeschabtes; zusammengeharkte Getreidereste:
atnes nuo šķūņa sakašņus, pasviedīsim vistām! Gr.-Buschh.
Avots: ME II, 646
2) ein Schimpfwort
C.: ņem tuo ve̦cuo sakasni (für sakarni? gemeint ist damit eine Leiche) pie kājām! MWM. VII, 504;
3) Plur. sakašņi, Zusammengekratztes, Zusammengeschabtes; zusammengeharkte Getreidereste:
atnes nuo šķūņa sakašņus, pasviedīsim vistām! Gr.-Buschh.
Avots: ME II, 646
saskrabēt
saskrabêt,
1) mit Geräusch hineinfallen
(von mehrern Subjekten): visuos piecuos nadziņuos ze̦lta griezti gredzentiņi; visi pieci saskrabēja (Var.: saskanēja) medinieka tarbiņā BW. 30530;
2) zusammenscharren, -kratzen (besonders Teigreste in der
abra); auch: saskrabēt graudu paliekas apcirknī Welonen
Avots: ME III, 732, 733
1) mit Geräusch hineinfallen
(von mehrern Subjekten): visuos piecuos nadziņuos ze̦lta griezti gredzentiņi; visi pieci saskrabēja (Var.: saskanēja) medinieka tarbiņā BW. 30530;
2) zusammenscharren, -kratzen (besonders Teigreste in der
abra); auch: saskrabēt graudu paliekas apcirknī Welonen
Avots: ME III, 732, 733