raudzeklis

I raudzeklis,

1) raûdzeklis Smilten. Laud., Serben, = ieraûgs; ein Teigrest Lettin, Mojahn, Zögenhof, Bewem, Bornsmünde: muldā vēl palicis raudzeklis;

2) "?": caur knupīti bē̦rna muti pilda ar rūgstuokām vielām un mutes iekšieni pārvērš skābā raudzeklī MWM. v. J. 1896, S. 252. Zu raûdzêt.

Avots: ME III, 485


raudzeklis

I raudzeklis: "raugs ādām" Kārsava.

Avots: EH II, 356


raudzeklis

II raudzeklis, s. raudzeknis.

Avots: ME III, 485