Paplašinātā meklēšana

grezele: auch Oknist n. FBR. XV, 167, 175, Kaltenbr., Sonnaxt, Sussei, Wessen; ein aus Pergeln geflochtenes rundes Behältnis, worin Mehl, Gries usw: getragen wird Siuxt; verächtl. Bezeichnung für einen alten Korb Lems.: es tuo ve̦cuo grezeli negribu: tur kartupeļi birs cauri:

Avots: EH I, 404

grezele A. 1893, I, 289 u. 386, auch grezelis Konv ² 2106, [Borchow], ein aus Pergeln geflochtener Korb K., Laud., Sawensee, Aahof : uzvāžam jaunu vāku ve̦cajam grezeļam (Var. : grežeļam) BW. 22155. pie manim puiši nāca kâ pie uogu grezelītes 10892. Līzes pūrs e̦suot viegls kâ vilnas grezelītis Neik. ve̦ca grezele (als Schimpfwort), alte Schachtel : kas tev pēc tā prasa, ve̦cā grezele! Blaum. [ Deckelschachtel von Borke Bielenstein Holzb. 354. - Būga РФВ. LXVII, 242 erinnert an žem. krẽžis "Korb".]

Kļūdu labojums:
10892 = 10899, 1

Avots: ME I, 650

tukšagrezele, comm., ein Fasler, wer leeres Zeug schwätzt: tu tik esi tāda tukšagrezele Ahs. n. RKr. XVII, 59.

Avots: ME IV, 255

gresele (?) Mag. IV, 2, 117 "alte Paudel"; [vgl. grezele].

Avots: ME I, 650

grezelis (unter grezele">grezele ): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, 76, AP., Lubn,, Nautrēni, N.-Laitzen, N.-Peb., Schwanb., Sussei; ar tukšiem gruoziņiem un grezeļiem P. W. Šis ar mani tiesāties? 12.

Avots: EH I, 404

krezele "vāja gājējä: tu tik esi tāda krezele; ne˙kur neaiziesi Dond. [Vgl. grezele und (?) li. krẽžis "корзина".]

Avots: ME II, 275

‡ nùoņirgâtiês,

1) Perfektivform zu ņir̂gâtiês 1: zē̦ns viņai nuoņirgājās pakaļ: "ve̦ca grezele!" Jauns. Raksti III, 159;

2) grieflachend (die Zeit) verbringen
Nötk. u. a.

Avots: EH II, 72

pasainis: auch Pilda n. FBR. XIII, 48, Warkh., (mit aî) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, (mit àI ² ) Linden in Kurl. ("tāds gaŗš p. sē̦tavai, ka var kaklā uzmaukt"), Sonnaxt ("slauktuves p. jeb luociņš"), Warkl. ("nuo auklām savīts ne̦samais kuoka spainim"), (mit aî) Kaltenbr. ("spaiņa saite"), Oknist ("spainim, grezelei"), Zvirgzdine ("spaiņa auklas ruokturis"), (mit aĩ) Tr. ("перевязка"); divas (kules) ..., katra savā sānā, uzkārtas ple̦cuos tâ, ka pasaiņi uz muguras un uz krūtīm zīmēja krustus Jauns. Sliņķu virsnieks 133. Aus pasainis auch ostle. pasańć (die übrigen Kasus vielleicht mit -ain- ?) "spaiņa stīpa" in Eglūna?

Avots: EH XIII, 169

sagrezelêtiês "sagrìeztiês kâ ve̦ca grezele" Nötk., Planhof: sagrezelējies gruozs. ve̦cs, sagrezelējies cilvē̦ks Kleinb. st. 57; "sich zusammenkrollen" Rutzau, Kroppenh. bei Kokn.: dzijas sagrezelējas (sagriežas) Grundsahl; lapas sagrezelējas karstumā Fesfen; "runzlig werden" Vank.; sich sonderbar und übertrieben ankleiden (von alten Jungfern) N: Peb.

Avots: ME II, 629