atgriezenisks
atgrìezenisks, reflexiv, zurückbezüglich: atgriezenisks darbības vārds, ein reflexives Zeitwort KM.
Avots: ME I, 159
Avots: ME I, 159
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'griezenis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'griezenis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
griezenis
I griẽzenis,
1): samaitātā durch samaitātājā zu ersetzen; ‡
5) eine Art Bohrer, der beim Dachdeclcen gebraucht wird
(mit ìe ) Ramkau; ‡
6) radförmig zusammengerollte, fürs Spinnen vorbereitete Wolle
Meselau, (mit ìe ) Ramkau (vgl. die Bed. 3).
Avots: EH I, 408
1): samaitātā durch samaitātājā zu ersetzen; ‡
5) eine Art Bohrer, der beim Dachdeclcen gebraucht wird
(mit ìe ) Ramkau; ‡
6) radförmig zusammengerollte, fürs Spinnen vorbereitete Wolle
Meselau, (mit ìe ) Ramkau (vgl. die Bed. 3).
Avots: EH I, 408
griezenis
I griẽzenis,
1) Wirbel
Ruj.: cilvē̦kam jābaidās, ka dabas spē̦ki neierauj samaitātā griezenī Aps. V, 27; [
2) eine Stelle, wo Pferde, in die Runde gehend, Lehm treten
Ruj.;
3) grìezenis 2 Lis., ein Spiralring].
Kļūdu labojums:
samaitātā = samaitātājā
Avots: ME I, 660
1) Wirbel
Ruj.: cilvē̦kam jābaidās, ka dabas spē̦ki neierauj samaitātā griezenī Aps. V, 27; [
2) eine Stelle, wo Pferde, in die Runde gehend, Lehm treten
Ruj.;
3) grìezenis 2 Lis., ein Spiralring].
Kļūdu labojums:
samaitātā = samaitātājā
Avots: ME I, 660
griezenis
griezenis
‡ III griêzenis Lubn. der Schnlttkohl: aizgājusi ravēt griezeņus A. Sprūdžs Asaru liekņa 62.
Avots: EH I, 408
Avots: EH I, 408
griezeniski
I griezeniski,
2): schräg
("šķībi un šļaupi") Frauenb.: g. pārgriêzt kādu priekšme̦tu.
Avots: EH I, 408
2): schräg
("šķībi un šļaupi") Frauenb.: g. pārgriêzt kādu priekšme̦tu.
Avots: EH I, 408
griezeniski
I griezeniski,
1) " griezeniski [= schneidend?]!"
tē̦vs pamāca un parāda, kâ jāihceļ (kārkli), kâ jāpieliec, kâ jāpieve̦lk ar cirvja zuobiem Baltpurviņ Druva I, 1344; [
2) " quer"
Ronneb. (im Gegensatz zu gareniski " der Länge nach")].
Avots: ME I, 660
1) " griezeniski [= schneidend?]!"
tē̦vs pamāca un parāda, kâ jāihceļ (kārkli), kâ jāpieliec, kâ jāpieve̦lk ar cirvja zuobiem Baltpurviņ Druva I, 1344; [
2) " quer"
Ronneb. (im Gegensatz zu gareniski " der Länge nach")].
Avots: ME I, 660
griezeniski
piegriezenis
pìegriezenis "valgs, ar kuo piegriež ilksi (ragavu) pie mietnes" Lis.: ve̦cu, nuotrūkušu ragavu piegriezeni LP. VII, 330.
Avots: ME III, 252
Avots: ME III, 252
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
griezeiski
II griezeniski: grìezeniski ada (eine Strickart), ja adatu bāž valdziņā nuo labās puses uz adīkļa iekšpusi un jaunuo valdziņu izve̦lk uz ārpusi, kādēļ valdziņi drusku sagrìežas Ramkau. zeķes ada g., tad ir stipras ebenda.
Avots: EH I, 408
Avots: EH I, 408
Šķirkļa skaidrojumā (1)
griezene
griezene,
1) das Band, in das die Femerstange des Schlittens gesteckt wird
Lös. n. Etn. III, 177;
2) [in Üxkül griezenis], eine lange Stange, mit deren Hilfe ein an dieselbe befestigter kleiner Schlitten auf dem Eise in die Runde dreht wird:
griezenes ir grieztavas, ar kuŗām vizina ragutiņas riņķī (unb.); [
3) griezenes sakta (nach M. Siliņ zwischen Goldingen und Windau) " griezeniski savīta sakta"]. Zu grìezt.
Kļūdu labojums:
2. nozīmei jāskan (die Bed.2 muss lauten): griezenes, eine Vorrichtung, mit der man einen kleinen Schlitten an einer langen Stange auf dem Eise in die Runde dreht
Avots: ME I, 660
1) das Band, in das die Femerstange des Schlittens gesteckt wird
Lös. n. Etn. III, 177;
2) [in Üxkül griezenis], eine lange Stange, mit deren Hilfe ein an dieselbe befestigter kleiner Schlitten auf dem Eise in die Runde dreht wird:
griezenes ir grieztavas, ar kuŗām vizina ragutiņas riņķī (unb.); [
3) griezenes sakta (nach M. Siliņ zwischen Goldingen und Windau) " griezeniski savīta sakta"]. Zu grìezt.
Kļūdu labojums:
2. nozīmei jāskan (die Bed.2 muss lauten): griezenes, eine Vorrichtung, mit der man einen kleinen Schlitten an einer langen Stange auf dem Eise in die Runde dreht
Avots: ME I, 660