Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'guč' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'guč' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

degučnieks

‡ de̦gučnieks "vabuole" Oknist n. Fil. mat. 33. Wohl ein Lituanismus; vgl. li. degùtininkas "Laufkäfer".

Avots: EH I, 314

guč

guč, guču, - so ruft man die Kühe. Vgl. guoč.

Avots: ME I, 674

guča

‡ guča, Kosename für eine Kuh ("guotiņa") Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 75.

Avots: EH I, 415

līgučis

‡ līgučis (wohl mit -ūčis < -uočas) Ulanowska Łotysze 61, die Osterschaukel.

Avots: EH I, 748

pingučot

pingučuôt(iês), (sich) waschen (in der Kindersprache) Druw. w. RKr. XVII, 73.

Avots: ME III, 219

pingučoties

pingučuôt(iês), (sich) waschen (in der Kindersprache) Druw. w. RKr. XVII, 73.

Avots: ME III, 219

selguči

se̦lguča, comm., ein böser Mensch Alksnis-Zandulis. - Vgl. sve̦lguča.

Avots: ME III, 816

svelguča

sve̦lguča Alksnis - Zundulis, comm., ein jähzorniger Mensch: ak tavām sve̦luotām dusmām! nevar ne parunāt..., gatavs sve̦lguča! Naud. n. Etn. I, 89.

Avots: ME III, 1148

urguča

urguča (?) "eine (trächtige) Sau" Schnikkern n. Alksn. Zund.

Avots: ME IV, 305

urgučas

urgučas (?) Alksn. Zund.,

1) "Streitigkeiten, Gezänk
(ķildas)": sievām atkal urgačas. kas ta nu pa gavēni urgučus cels;

2) "Ungläcksfälle":
urgučās iekūlies.

Avots: ME IV, 305

urgučot

urgučuôt (?) "zanken" Naud. n. Alksn.-Zund.

Avots: ME IV, 305

Šķirkļa skaidrojumā (3)

norūgt

nùorûgt,

1): nuorūguču alutiņu Tdz. 54235; ‡

2) "?": sūnas gaisā nuorûguš[as] Kalupe n. FBR. XVIII, 51.

Avots: EH II, 82

smigucis

I smigucis "?": lai dzeŗ pur[v]a ūdentiņu ar visiem smigučiem (Mükkenlarven, im Wasser lebenden, kleinen Insekten?) BW. 841, 3 var.; eine Art kleiner Fllegen, die in Schwärmen über dem Wasser fliegen Serbigal, Serben.

Avots: ME III, 961

urgucis

ùrgucis 2 Bers., ein Schreckgespenst Wid., Mag. XX, 3, 189, Seele, Geist eines Gestorbenen (= velis) Konv. 2 2346: ārā, urguči (= veļi), ārā! Etn. I, 62. darbinieks palicis par "urguci" 63. Simjūda dienas vakarā mēdza dzīt urgučus, t. i. ļaunus garus RKr. VI, 42. kur tuovakar urgučus dzinuši LP. VI, 47 (aus Festen). saimnieks bijis liels urguču cienītājs V, 286. Simjūtu vakarā... mieluojuši miruoņus, veleniešus, urgučus, kâ nu viņus saukuši 65 (ähnlich MWM. 1899, S. 266).

Kļūdu labojums:
V, 286 = VII, 286
65 (ähnlich MWM. 1899, S. 266) = V, 65

Avots: ME IV, 304, 305