Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gudrot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gudrot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

apgudrot

apgudruôt, allseitig überlegen, erwägen: lietu pa˙priekšu a. un tad darīt. apgudruasim, kâ tuo lietu labāk darīt Fest.

Avots: EH I, 85


dagudrot

dagudruôt, hinzudenken: vēl divas dziesmas dagudruoju Lös. Refl. dagudrâtiês, denkend, sinnend, klügelnd zu einem Resultat kommen: gadrājuši, gudrājuši, cikām princis dagudrājies Pas. V, 297 (aus Welonen).

Avots: EH I, 302


gudrot

gudruôt, auch gudrêt L., Roenneb., denken, sinnen, klügeln: lai gudruo zigrs, tam lielāka galva. kuo tur tik daudz gudruot! JR. IV, 152. negudruo niekus IV, 48. kalējs sācis gudruot, kâ veceni piemānīt LP. IV, 167. Refl. -tiês: bē̦rns jau sāk gudruoties U., das Kind fängt schon an, Begriffe zu bekommen. aiz kuo kungi kruogu dara liela ceļa maliņā? kur gudram gudruoties (klügeln?), kur ģeķam ģeķuoties BW. 19981, 1.

Avots: ME I, 675


gudrotājs

gudruôtãjs

1) der Denker;

2) der Klügling (im üblen Sinne).

Avots: ME I, 675


iegudrot

ìegudruôt, ‡

4) šuodien par liêtu nav ir kuo ie. Heidenfeld, heute ist an Regen gar nicht zu denken.
‡ Refl. -tiês,

1) einen Entschluss fassen, auf einen Gedanken verfalten
Golg.: iegudruojuos braukt uz pilsē̦tu;

2) = ìegudrêtiês Gramsden.

Avots: EH I, 515


iegudrot

ìegudruôt,

1) klug werden
U.: kad tu iegudruosi U.;

[2) ersinnen
(iegudruot, kâ lieta darāma Lasdohn, Wenden); einrichten Grawendahl: kungi sev iegudruojuši tēlefo'nu, ar kuo sarunāties Adsel;

3) (hin)einpassen
(tr.): viņu vajaga tur iegudruot Alt - Rahden].

Avots: ME II, 20


izgudrot

izgudruôt: izgudrāja visaidas nebūtības (Unsinn) Pas. IX, 352.

Avots: EH I, 450


izgudrot

izgudruôt, izgùdrêt Smilt., [C., PS.], tr., erdenken, ersinnen, erfinden, entdecken: jaunu mašīnu. viņš nevarējis izgudruot, nuo kā kauss taisīts LP. VII, 74. Refl. - tiês, hin und her denken, reiflich überlegen: viņš izgudruojies gan šâ, gan tâ. Subst. izgudruõjums, die Erfindung, Etndeckung: jauns izgudruojums Ar.

Avots: ME I, 741


nogudrot

nùogudruôt, intr., beschliessen, zu einem gescheiten Entschluss kommen: beidzuot nuogudruoja tâ LP. VII, 1210.

Avots: ME II, 788


pagudrot

pagudruôt,

1) eine Weile klügeln;

2) = paduõmât 2 (?): viņa tevi var pagriezt, kādā ceļā vien pagudruo Vanagu ligzda 82.

Avots: EH II, 135


pārgudrot

pãrgudruôt, tr., intr.,

1) überlegen:
kāds putnē̦ns kuokā uz krauja ar biedri pārgudruo JR. IV, 94;

2) klügelnd, studierend überanstrengen:
galvu Akur.;

3) an Klugheit übertreffen, meistern, -hofmeistern
L.: viņš visus grib pārgudruot, er will alle meistern U. [Refl. -tiês, sich klügelnd überanstrengen; zu schlau sein wollen: tirguotājs šai lietā pārgudruojies.]

Avots: ME III, 156


pašizgudrots

pašizgudruôts, selbsterdacht: pašizgudruots aparāts Konv. 2 2154.

Avots: ME III, 112


sagudrot

sagudruôt, tr., intr., ausklügeln, zusammenklügeln, durch Klugheit zusammenbekommen U.: sagudruot zâles LP. tIII, 158. viņš sagudruoja vēl gŗūtāku darbu ebenda 787. mednieks sagudruo putnu dzīvu nuoķert IV, 24. sagudruojis tādam atspītēt V, 2. ķēniņš sagudruojis lielas dzīres sarīkuot VI, 323. kuo nu darīt? sagudruojis tâ:... V, 260. medinieks sagudruoja iziet . . . pastaigāt Pas. I11, 314, puiši sagudruojuši iztaisīt kādus juokus Adsel. tu trīs dienas taisījies šuo nieka grāveli izpuost un nu tikai varēji sagudruot R. Kam. 59.

Avots: ME II, 632