Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gulbis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gulbis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
gulbis
I gùlbis (li. gulˆbis, apr. gulbis),
1) der Schwan:
gulbis gudzina, guldzina. gulbji atne̦s pavasarī maziem bē̦rniem zābakus;
2) Name einer weissen Kuh
K. [Daneben mit Tenues: obersorb. kołp', kašub. kêłp "Schwan"; vgl. Berneker Wrtb. I, 660 u. 322 und Trautmann Wrtb. 101.]
Avots: ME I, 676
1) der Schwan:
gulbis gudzina, guldzina. gulbji atne̦s pavasarī maziem bē̦rniem zābakus;
2) Name einer weissen Kuh
K. [Daneben mit Tenues: obersorb. kołp', kašub. kêłp "Schwan"; vgl. Berneker Wrtb. I, 660 u. 322 und Trautmann Wrtb. 101.]
Avots: ME I, 676
Šķirkļa skaidrojumā (16)
dēdot
dodāt
[duodât Jauns.], duodêt,
1) singen (vom Schwan):
duodē [Var.: dūduo] gulbis e̦ze̦rā BW. 8456, 2 var. ; [wenn mit uo aus ōu̯ zu li. daudýtė "Pfeife", r. дудá "Pfeife"] ;
2) duodât, umherschweifen:
vajadzēja duodāt pa līci ar savām guovīm tik˙pat vientuļam kâ visas dienas Jauns.
Avots: ME I, 532
1) singen (vom Schwan):
duodē [Var.: dūduo] gulbis e̦ze̦rā BW. 8456, 2 var. ; [wenn mit uo aus ōu̯ zu li. daudýtė "Pfeife", r. дудá "Pfeife"] ;
2) duodât, umherschweifen:
vajadzēja duodāt pa līci ar savām guovīm tik˙pat vientuļam kâ visas dienas Jauns.
Avots: ME I, 532
dūdot
dũduôt [li. dūdúoti "auf dem Hirtenhorn blasen"],
1) intr., kollern:
lai paliek pašu puiši kâ baluoži dūduodami Ltd. 1270. baluodīši strautā dzēra dūduodami BW. 31956, 12. dūdiņa dūduo Etn. II, 51; in dieser Bedeutung auch dũdinât Tr. III, 685; 926;
2) auch vom Gesang des Schwanes und der Nachtigall: gulbis dūduo BW. 8456, lakstīgala dūduo St.;
3) vom Summen der Bienen:
es dūduoju kâ bitīte BW. 10192;
4) auch dūdāt BW. 30894, 1, weinen, flennen (von Kindern)
BW. 27625, 4;
5) blasen auf einem Blasinstrumente, namentlich auf der
dūda (auch dūdât): dūduoja pieci dūdmanīši Vēr. I, 555;
6) schlecht spielen, dudeln
U.
Avots: ME I, 524
1) intr., kollern:
lai paliek pašu puiši kâ baluoži dūduodami Ltd. 1270. baluodīši strautā dzēra dūduodami BW. 31956, 12. dūdiņa dūduo Etn. II, 51; in dieser Bedeutung auch dũdinât Tr. III, 685; 926;
2) auch vom Gesang des Schwanes und der Nachtigall: gulbis dūduo BW. 8456, lakstīgala dūduo St.;
3) vom Summen der Bienen:
es dūduoju kâ bitīte BW. 10192;
4) auch dūdāt BW. 30894, 1, weinen, flennen (von Kindern)
BW. 27625, 4;
5) blasen auf einem Blasinstrumente, namentlich auf der
dūda (auch dūdât): dūduoja pieci dūdmanīši Vēr. I, 555;
6) schlecht spielen, dudeln
U.
Avots: ME I, 524
dūkt
I dùkt, -cu, -cu, intr.,
1) hohl tönen, brausen
[dũkt Bl.], tosen, sausen: pē̦rkuonis. vē̦tra JR. IV, 70, zeme dūc BW. 14375;
2) (von der Stimme mancher Insekten und Vögel) summen, singen, schreien
[dûkt 2, girren Bl.]: bite dūca saldu ziedu BW. 18350. galva dūc kâ bišu struops. dundurs, uodi dūc Etn. II, 51. gulbis dūca e̦ze̦rā BW. 8456. kuokles saldi kâ dūjas dūc Asp. [Nach Persson Beitr. 652 f. und Petersson Vergl. slav. Wortstud. 38 nebst li. dũkti "rasen" zu gr. ϑύ¯ω "tose, tobe" u. a.]
Avots: ME I, 526
1) hohl tönen, brausen
[dũkt Bl.], tosen, sausen: pē̦rkuonis. vē̦tra JR. IV, 70, zeme dūc BW. 14375;
2) (von der Stimme mancher Insekten und Vögel) summen, singen, schreien
[dûkt 2, girren Bl.]: bite dūca saldu ziedu BW. 18350. galva dūc kâ bišu struops. dundurs, uodi dūc Etn. II, 51. gulbis dūca e̦ze̦rā BW. 8456. kuokles saldi kâ dūjas dūc Asp. [Nach Persson Beitr. 652 f. und Petersson Vergl. slav. Wortstud. 38 nebst li. dũkti "rasen" zu gr. ϑύ¯ω "tose, tobe" u. a.]
Avots: ME I, 526
dziets
‡ *dziets (Neologismus?) "?": zeme sē̦klas un asnus un cilvē̦ku augumus glabā, mūžudien dzietus (Triebe?) jaunus pret ... sauli lai dzītu Fr. Gulbis Jaun. Ziņas 1933, № 93.
Avots: EH I, 364
Avots: EH I, 364
gudzināt
gudzinât, schreien, singen (namentl. vom Schwane): gulbis gudzina Etn. II, 51, BW. 3781. ve̦ci puiši gudzināja BW. 13017. [Vgl. guguot.]
Kļūdu labojums:
3781 = 3782 var.
Avots: ME I, 675
Kļūdu labojums:
3781 = 3782 var.
Avots: ME I, 675
iegulbt
iesūkāt
[ìesūkât, wiederholt einsaugen: nāsis e̦lsuoja, it kâ gaisu... iesūkādamas A. Gulbis Fantasti 27.]
Avots: ME II, 74
Avots: ME II, 74
izdarīgs
izdarîgs, gewandt, geschickt: mūsu saimnieks ir izdarīgs cilvē̦ks Ahs. [viņa ir uzņēmīga un izdarīga A. Gulbis Fantasti 189.]
Avots: ME I, 725
Avots: ME I, 725
knāblis
‡ knãblis,
1) der Schnabel
Grenzhof (Mežamuiža), Siuxt, (mit ā ) Laidsen: iemet ... gaļas gabalu knāblī! Pas. II, 111. gulbis ar ... knābli Kav. (v. J.1860), S. 151;
2) vārnas k., eine gewisse Blume
Siuxt.
Avots: EH I, 629
1) der Schnabel
Grenzhof (Mežamuiža), Siuxt, (mit ā ) Laidsen: iemet ... gaļas gabalu knāblī! Pas. II, 111. gulbis ar ... knābli Kav. (v. J.1860), S. 151;
2) vārnas k., eine gewisse Blume
Siuxt.
Avots: EH I, 629
lida
lida(s) ,* [der Flug]: māj svešas tumsas pilnām lidām kraukļi pār galvu man Bārda. ē̦nas skrien sikspārņu lidām id. ir tâ kâ putnu lida bez zīmēm un bez pē̦dām Druva I, 11. liduotu ar sarkanām lidām ap mums R. Sk. I, 138. nuoliduoja nere̦dzamām lidām pār zemi Austr. 1901, S. 1069. gulbis, ne̦sdams lidās blāzmu bālu Duomas I, 1099. lidu spalva, die Schwungfeder Dr. lidu plēve, die Flughaut.
Avots: ME II, 465, 466
Avots: ME II, 465, 466
lidas
lida(s) ,* [der Flug]: māj svešas tumsas pilnām lidām kraukļi pār galvu man Bārda. ē̦nas skrien sikspārņu lidām id. ir tâ kâ putnu lida bez zīmēm un bez pē̦dām Druva I, 11. liduotu ar sarkanām lidām ap mums R. Sk. I, 138. nuoliduoja nere̦dzamām lidām pār zemi Austr. 1901, S. 1069. gulbis, ne̦sdams lidās blāzmu bālu Duomas I, 1099. lidu spalva, die Schwungfeder Dr. lidu plēve, die Flughaut.
Avots: ME II, 465, 466
Avots: ME II, 465, 466
nonest
nùonest,
2): atskrēja baltais gulbis un nuonese juo Pas. IV, 542; ‡
3) abtragen (Kleider)
Seyershof: pa laukiem nuone̦stu virsjaku valkā mājā; ‡
4) überschwemmend mit Schlamm od. Schutt bedecken:
tās pļavas tiek plūduos nuone̦stas Heidenfeld. ar našu nuone̦stas pļavas AP. Refl. -tiês, ‡
2) für sich wegtragen
Auleja: saknīšu piekašas i[r] nuone̦sas; ‡
3) sich abtragen
Seyershof: šis lakats jau ir nuonesies.
Avots: EH II, 72
2): atskrēja baltais gulbis un nuonese juo Pas. IV, 542; ‡
3) abtragen (Kleider)
Seyershof: pa laukiem nuone̦stu virsjaku valkā mājā; ‡
4) überschwemmend mit Schlamm od. Schutt bedecken:
tās pļavas tiek plūduos nuone̦stas Heidenfeld. ar našu nuone̦stas pļavas AP. Refl. -tiês, ‡
2) für sich wegtragen
Auleja: saknīšu piekašas i[r] nuone̦sas; ‡
3) sich abtragen
Seyershof: šis lakats jau ir nuonesies.
Avots: EH II, 72
pārmaut
[I pãrmàut, tr., hinüberschwimmen, schwimmend durchqueren: (gulbis) pārmāvis dīķi Pas. I, 349 (aus Bolwen).]
Avots: ME III, 166
Avots: ME III, 166
risa
‡ risa,
1) = rise 1 Lubn., Saikava; (fig.) dzīve iegāja atkal savā īstā risā Austriņš Raksti VII, 140. baigao zīmju daudz, kas dienu risā rādās Fr. Gulbis Daugava 1939, S. 222. nuo dzīves prasīt tikai gaišu nuotikumu risu Sējējs 1938, S. 395;
2) "kautkur nuovilkta apaļa svītra" Siuxt: kuoka trauku taisuot, ar zīmuli apvilka me̦lnu risu un tad lika dibe̦nu iekšā. In der Bed. 1 wohl teilweise als Neubildung zu risinâtiês aufzufassen. In der Bed. 2 wohl aus d. Riss;
vgl. plāns jeb risa Aps. J. Raksti I 2 , 118.
Avots: EH II, 373
1) = rise 1 Lubn., Saikava; (fig.) dzīve iegāja atkal savā īstā risā Austriņš Raksti VII, 140. baigao zīmju daudz, kas dienu risā rādās Fr. Gulbis Daugava 1939, S. 222. nuo dzīves prasīt tikai gaišu nuotikumu risu Sējējs 1938, S. 395;
2) "kautkur nuovilkta apaļa svītra" Siuxt: kuoka trauku taisuot, ar zīmuli apvilka me̦lnu risu un tad lika dibe̦nu iekšā. In der Bed. 1 wohl teilweise als Neubildung zu risinâtiês aufzufassen. In der Bed. 2 wohl aus d. Riss;
vgl. plāns jeb risa Aps. J. Raksti I 2 , 118.
Avots: EH II, 373