Paplašinātā meklēšana

àizguldît, ‡

2) vor jem. (etwas) niederlegen
Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 26

àizguldît, verschlafen lassen: tu laikam gribēji mani aizguldīt Vīt. 61; Līze mani ir tīšām aizguldījusi Vīt. 52.

Avots: ME I, 28

apgùldît (unter apgùldinât): betten, hintegen, sich hinlegen machen, lassen: gans luopus apguldījis Siuxt. a. kapā ebenda.

Avots: EH I, 85

atguldît (unter atgùldinât), betten: kur lai tevi atguldu? Pas. IX, 120.

Avots: EH I, 143

[daguldît od. daguldinât Drsth., (zum Schlafen) nebenbei hinlegen.]

Avots: ME I, 430

gùldît (unter gùldinât ): auch AP., Wolm., (mit ulˆ ² ) Frauenb., Seyershof, (mit ul˜) Salis; ‡

5) schwächen:
zâles Medikamente) gulda sirdi Frauenb. Part. prt. gùldîts: pirmuodienas rītā skrēja uz guldītā Auleja, am Morgen nach der Hochzeitsnacht lief man zum jungen Paar (um von ihm bewirtet zu werden). Refl. -tiês: guldās viņš tur, kur bezdibenuos klintīm saknes ir A. Niedra Zemn. dēls 58; sich betten Segew.: vē̦sā kapā jāguldās.

Avots: EH I, 416

ìeguldît, ‡ Refl. -tiês, sich (hin)einbetten: labi ieguldījies ... viņš drīz ... aizmiga Dünsb. Vecie grieķi II, 128. ‡ Subst. ìeguldījums, (hin)eingestecktes Kapital.

Avots: EH I, 515

ìeguldît,

1) ein -, hineinbetten:
viņu ieguldīja dzimtenes vieglajās smiltīs Krišs Laksts 51;

2) hineinstecken (vom Kapital):
ieguldīts kapitāls Konv. ² 556.

Avots: ME II, 20

nùogùldît (unter nùogùldinât ): tad būs ... riezis nuoguldīts (=nuopļauts) Janš. Dzimtene I ² , 373. Refl. -tiês, = ‡ nùogulsnêt(iês): šās kaļķu akmeņu kārtas nuo ūdeņa nuoguldījās Pēt. Av. IV, 45.

Avots: EH II, 47

pagùldît (unter paguldinât);

1): paguldīja viņu iekšan siles Evang. 1753, S. 5; ‡

2) schiessend zu Boden strecken (niederschiessen):
p. kādu briedi Pas. XIV, 361; ‡

3) betten (perfektiv):
pataisēja jai ... šķirstu, paguldēja juo jimā i[r] pakāra liepas zaruos Pas. IX, 312.

Avots: EH II, 135

[pãrguldît, umbetten: p. bē̦rnu nuo šūpuļa gultā.]

Avots: ME III, 156

pìegul˜dît,

1) zu-, hinzubetten;

2) fällen:
ne lē̦ti tu lāču pieguldīsi, du wirst nicht leicht einen Bären fällen Für. I unter lācis;

3) vollbetten.
Refl. -tiês, sich hinzulegen, -betten: daļiņas neļaujas pieguldīties Pūrs III, 62.

Avots: ME III, 252

saguldît (unter sagùldinât),

1): Jānīt[i]s savus Jāņa bē̦rnus ābuolā saguldīja Tdz. 53917; ‡

2) (viel Geld) anlegen:
mēs tak visu naudu nesaguldīsim tais māla bedrēs Sārts Str. 95.

Avots: EH XVI, 411

gùldinât [li. guldinti], gùldît, -u, -ĩju (li. guldýti), tr.,

1) schlafen legen, niederlegen, betten:
es jūs ar˙vienu e̦smu guldinājis, guldīšu arī tagad LP. VI, 179. māte savu laisku meitu padzirnē guldināja BW. 7949. pirmuo nakti tautietis mani uz ruociņas guldināja BW. 23048, 3. tapsi guldīts savā kapā II Kön. 22, 20;

1) schlafen, rasten lassen:
svešas mātes raibuliņas kalniņā guldināju BW. 28973, 1. ganīs tautu miglacīte, silmalā guldīdama 29006;

3) (guldît) term. techn. für das Betten des Brautpaares:
ap pusnakti nuovadīja jaunuo pāri uz guļu, guldīja BW. III, 1, 8. vedējmāte taujāja pēc brūtes un gribēja viņu vest guldīt Vēr. I, 53.

4) anlegen:
naudu bankā. Refl. -tiês, sich legen, lagern: dziļas plaisas guldinās viņu starpā Pūrs III, 90. [kur tu gadījies pusdienā Glück Das hohe Lied 1, 7]. guldîts, Part. pass., niedergelegt, gebettet: guldīts brandvīns, siers = guldāms br., s., der Branntwein, der Käse, der den Gästen für das Betten der Braut ausgeteilt wird BW. 25088, III, 1, 44: šī izdala pa gabalam guldīta siera BW. III, 1, 98. [guldīti brunči, gefaltete Weiberröcke Biel. n. U.]

Kļūdu labojums:
2) schlafen, rasten lassen = liegen machen
nuovadīja = pavadīja

Avots: ME I, 676

gulin: g. (=gulu) paguldīts Auleja. Neben gulin gebe es ein gleichbed. gulini.

Avots: EH I, 417

izguldinât, izguldît (li. išguldýti),

1) schlafen legen, schön betten:
devis ar mīļu prātu ēst un izguldinājis LP. VI, 352;

2) izguldīt luopus, die Herde eine Zeitlang auf der Weide liegen lassen
Spr.

Avots: ME I, 741

[nùodrīzinât,

1) "streng einschärfen"
(mit dem Akk. der Person): saimniece ganu nuodrīzināja luopus neguldīt Ermes, Ruj.;

2) "nùoasinât": nuodrīzini man zīmuli! Bers.;

3) "nuospuodrinât"(?) Neu - Bilskenshof.]

Avots: ME II, 777

[nùodrīzinât,

1) "streng einschärfen"
(mit dem Akk. der Person): saimniece ganu nuodŗīzināja luopus neguldīt Ermes, Ruj.;

2) "nùoasinât": nuodrīzini man zīmuli! Bers.;

3) "nuospuodrinât"(?) Neu - Bilskenshof.]

Avots: ME II, 777

nùogùldinât, nùogùldît [li. nuguldýti], tr., niederlegen, betten: bē̦rnus; kopā nuoguldīt, ins Grab bringen: kas nuoguldīja manu tē̦vu un māti kopā? Līb.; alu nuoguldīt, Bier ablagern lassen; naudu nuoguldināt, Geld anlegen. Sprw.: tas jau savas bites nuoguldījis, er hat sein Schäfchen ins Trockene gebracht.

Avots: ME II, 788

[paguldinât,] pagùldît [li. paguldýti], tr., niederlegen, eine Zeitlang schlafen od. liegen lassen: zem zaļām ve̦lē̦nām. viņai nav māmiņas, kas tuo rītiem ilgāki paguldītu DL. [od. paguldinātu. luopus nuorā paguldināt.]

Avots: ME III, 32

paviķenêt, eine Weile kindlich plaudern: Maruža apguldīta vel brītiņu paviķenēja par tēti MWM. VIII, 595.

Avots: ME III, 137

sarẽdît Mar., Grünh., tr., in Ordnung bringen, vor-, (zu)bereiten (perfektiv): sarēdi istabas lietas kārtībā! Mar. sarēdīt dzīvuokļus pavasara priekiem Alm, piedurknes pieglaudās apģē̦rbam tâ, ka nebij ne˙kas citādi sarēdījams ders. uzturas vielas tâ sarēdītas, lai īsā laikā nuoguldītu miesā daudz tauku ders. sarēdīt spiešanai (zum Druck vorbereiten) kādu nuo... runām Kundziņš Kronw. 112. viņš... sarēdījis... visādus vārdu krājumus ebenda S. 124. kādas piktas acis tā pruot sarēdīt Alm.

Avots: ME II, 716

saspĩrinâtiês Schibbenhof, sich ausspreizen, sich stemmen, sich aufraffen Vank.: guovs saspīrinājās un negāja N.-Peb. aita tâ saspīrinājusies (stingri, spītīgi nuostājusies), ka ne˙kā nevar nuoguldīt (cirpšanai) Schibbenhof.

Avots: ME III, 741

sìltalus Wolm., PS., Gold. n. Etn. I, 41, Demin. siltalutiņš, Warmbier Ahs. n. RKr. XVII, 51, Salisb., V., Bierkäse Lubn.: uzsildīja siltalu Janš. Bandavā II, 239. pasildi, māmiņ, siltalutiņu! BW. 16521, 1. man arī guldītu siltalu! 25088 var.

Avots: ME III, 840

uzguldinât, uzguldît (li. užguldýti "hinauflegen"), auf etw. legen, betten (perfektiv): uzguldīt slimnieku uz galda.

Avots: ME IV, 335

vedẽjmãte, eine Frau, von der ein Taufkind resp. die Braut zur Kirche geführt wird: kad pārbrauca nuo baznīcas, tad vedējmāte... attaisīja bē̦rnam kājas nuo stūķa vaļā BW. I, S. 180. vedējmāte taujāja pēc brūtes un gribēja viņu vest guldīt Vēr. v. J. 1903, S. 53.

Avots: ME IV, 520

viênkãjas (gen. s.), einfüssig, einen Fuss habend: ieguldīt ķēniņu vienkājas gultā Pas. IV, 110.

Avots: ME IV, 659