paguldīt
pagùldît (unter paguldinât);
1): paguldīja viņu iekšan siles Evang. 1753, S. 5; ‡
2) schiessend zu Boden strecken (niederschiessen):
p. kādu briedi Pas. XIV, 361; ‡
3) betten (perfektiv):
pataisēja jai ... šķirstu, paguldēja juo jimā i[r] pakāra liepas zaruos Pas. IX, 312.
Avots: EH II, 135
1): paguldīja viņu iekšan siles Evang. 1753, S. 5; ‡
2) schiessend zu Boden strecken (niederschiessen):
p. kādu briedi Pas. XIV, 361; ‡
3) betten (perfektiv):
pataisēja jai ... šķirstu, paguldēja juo jimā i[r] pakāra liepas zaruos Pas. IX, 312.
Avots: EH II, 135