Paplašinātā meklēšana

‡ àizgumt, einen Bruch bekommen: liecamais kuoks aizgumis Warkh.

Avots: EH I, 26

‡ apgumt: izkapts apgumusi Warkl., die Sense hat sich an den Stiel herangeneigt.

Avots: EH I, 85

‡ atgumt "= atkumt" Warkl.; (auch reflexiv) "sich zurückbeugen" Bers., Stenden: sautē̦tais kuoks dzisdams atgumis; zurücksinken Stenden: piedzē̦rušais gribēja vēl kuo teikt, bet atguma atpakaļ pret siênu un aizmiga; "sich in die ursprüngliche Richtung zurückbiegen" Wessen.

Avots: EH I, 143

gùmt: auch C., (mit ùm ² ) Gr.-Buschh.,

1): auch (mit um̂ ) Skaista; luoki labi gumst N.- Peb. Zur Etymologie ganz anders Meillet Stud. balt. I, 116.

Avots: EH I, 419

gùmt [N. -Peb. gùmt ² Kl., Kreuzb., gum̂t Warkh.], -stu, -mu,

1) sich biegen:
gumst plāns le̦dus, kad pa viņu iet, t. i. līkst, bet nelūst;

2) wulstig werden,
vienā vietā uz āru izvelties Etn. IV, 33;

3) überfallen, sich auf einen langsam senken,
ar visām miesām virsū gāzties un apkampt Kronw. n. U.;

4) greifen
Oppek. n. U. Refl. -tiês, sich biegen. [Zu li. gumuóti "итти, переваливаясь с ноги на ногу (vgl. le. gumām und gumstīties); нести большую тяжесть" und vielleicht (s. Persson Beirt. 78 ff.) zu ae. cumul "a glandular swelling", und weiterhin vielleicht auch zu an. kaun "Geschwulst", gr. γύαλον "Wölbung" u. a. bei Fick Wrtb. III ⁴ , 45 f.]

Avots: ME I, 681

ìegumt: Arvis saskatīja gulē̦tājus: Miķeleni dziļi salmuos iegumušu ... Daugava 1928, S. 303.

Avots: EH I, 515

ìegumt, [sich unregelmässig einbiegen: kuoku sasutināt, lai liecuot neiegumst Warkh., Fest.].

Avots: ME II, 20

izgumt, sich auswärts ausbiegen: kuoks izgumis; siena izgumusi N. - Peb., Borchow.]

Avots: ME I, 742

pagumt,

2): sich ein wenig krümmen (aber nicht brechen)
Nötk. ‡ Refl. -tiês, sich ein wenig bücken (?): pagumies iesāka virzīties ... uz durvju pusi Kaudz. Izjurieši 99.

Avots: EH II, 135

pagumt,

1) in der Phrase
viņš nevar pagumt ("für pagūt"), er vermag nichts Oppek. u. Peb. n. U. (unter gumt);

2) "vor Entkräftung od. Alterschwäclie zusammensinken"
Bers., Sessw., Selsau, Lös.: p. smagu nastu ne̦suot.]

Avots: ME III, 32

pãrgum̂t, sich zu viel krümmen: luoks pārgumis N.-Peb., Bers., Warkh., WarkL]

Avots: ME III, 157

pìegumt, sich niederbiegen: piegumis kuoks N.-Peb.

Avots: ME III, 253

sagumt: veļa sagumst (beim Plätten ohne Brett) BielU. biezuoknis nuo abām pusēm sagumis ceļa gravai pāri A. Upītis Pirmā nakts 24.

Avots: EH II, 411

sagumt AP., intr., auch refl. -tiês, sich (zusammen)biegen Wid., sich senken, sich beugen, sich bücken, sinken : kārklu luoki sagumst N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411. tas neluocījās un nesaguma Blaum. viņa salīka un saguma pa˙visam Zalktis I, 21. viņa ar visu augumu saguma uz priekšu Duornas III, 1178. viņas augums saguma pie Juŗa krūtīm A. v. J. 1898, S.277. reizēm diriģents saguma pa˙visam maziņš Upītis Sieviete 47. tas veikli saguma pie zemes; un šāviens pārgāja pāri Latv. viņa pamazām sagumuse gultā Upītis Nemiers 69. viņa saguma dre̦bē̦dama uz krē̦sla Austr. Šveņķis sagumās atkal pār savu... cepeti Duomas I, 4.

Avots: ME III, 632, 633

uzgumt, sich auf etw. senken, auf etw. niedersinken (perfektiv): uzgumt kam virsū AP.

Avots: ME IV, 335

gumām, in gumu gumām watschelnd: gumu gumām tiem līdzi ve̦cais muzikants Baltp. [Wohl zu gumt.]

Avots: ME I, 680

gum̃dinât [Dond., gum̂dinât ² Nigr., Ruj.], Autz n. U., gew. gumdît C., [gum̂dît Ruj., Autz, Pl.], -u, -ĩju Nerft, tr., antreiben, anspornen, hetzen, anreizen; belästigen, quälen; anstrengen, sehr zusetzen: ragana gumdīja ļaudis uz nelabiem darbiem LP. radi sākuši vīru gumdīt LP. V, 73 viņš gumdīja, ka vajaguot tikai vienprātīgi biedruoties visiem kuopā Dzimt. V. visi tevi stumda un gumda Purap. sita mani, grūstīja un gumdīja MWM. VIII, 761. [runāja viņa..., sieviņas pie tam bikstīdama, stumdīdama un gumdīdama Janš. Bārenīte 95.] kas tevi skumdina, tik ātri pruojām duoties gumdina Lautb. Vidv. 50. [gumdît"saspiest" Wessen.] Refl. -tiês,

1) einander anspornen, anstacheln;

2) sich aufhetzen lassen gegen jem.:
neļāvusies nuo mātes gumdīties LP. III, 63. [Zu gumt.]

Avots: ME I, 681

gums,

1) Bolle, Knolle:
sakņu gumi jeb bumbuļi Konv. ¹ 136; 838; bumbulis jeb gums, Knolle Konv. ² 437. zirnim līdzīgs stāds ar lieliem gumiem pie saknes Edwahlen;

2) blätterlose Knospe:
bezlapu pumpuru sauc par gumu Konv. ² 3331. [Zu gumt.]

Kļūdu labojums:
jāizmet 2. nozīme (zu streichen die Bed.2).

Avots: ME I, 681

gumstît, -u, -ĩju, tr.,

1) knautschen, drücken:
mani auklēja pieci, seši, visi auklēja gumstīdami (Var.: dūcīdami) BW. 1578;

2) [gum̃stît Ruj.], heimlich fangen:
vistas gumstīt, Hühner am Abend einfangen Kronw. n. U. Refl. -tiês,

1) schlotten, [sich biegen?]:
ceļi tam ļuodzījās un gumstījās A. XII, 731;

2) [gum̂stîtiês ² Wandsen], wackelnd, unsicher gehen, kommen:
viņam vārdi aizgūtnēm vien gumstījās pār lūpām A. XII, 582; [

3) gum̃stîtiês Ruj., einander haschen und wieder loslassen;

4) "aus kaltem Wasser kommend sich vor Frost schütteln"
Nerft. Vgl. gumt und zur Bed. 1 - gumzît].

Avots: ME I, 681

gùmza C., gum̃za PS., gum̂za ² Grünh.,

1) eine jähe Biegung, Krümmung, Unebenheit
Etn. I, 18: sliecei, luokam liela gumza C., AP., Lös., Lubn., Tirs. pašaura vē̦de̦ra gumza Konv. ² 491;

2) eine unebene Stelle im Kleide, die Falte:
biksas bij vienās kŗuokās un gum̃zās Dond. gumzu gumzām,

a) kraus
Mag. XIII, 2, 50; dzija gumzu gumzām, ungleich gesponnenes Garn Bers.;

b) schief und krumm,
līkumu līkumiem: siena izbūvē̦ta gumzu gumzām A. -Rahden;

c) gumzu gumzām iet, schlotternd, wackelnd gehen
Druw., Etn. II, 94; A. XIII, 493;

d) [gumzu gumzām ēst, eilig essen, schlucken;]

3) ein Töpfel, Trödler, ein ungeschickter Mensch, einer, der wackelnd geht
Etn. IV, 33, [gum̂za ² ] Dond., [Dricēni]: tu, gumza, pat tādu nieku nepruoti padarīt, kâ nākas A. XIII, 493. tāda čāčiņa, tāda gumza Alm. [gumz- ist wohl aus gum- in gumt) erweitert (etwa mit dem z von burzît).]

Kļūdu labojums:
fraze no Konv. ² 491 jāpārceļ 2. nozīmes nodalījumā (die Phrase aus Konv. ² 491 gehört zur Bed.2).

Avots: ME I, 681

‡ pìegumêt, = pìegumt (?): lēcienam piegumējis zvȩ̄rs Upītis Pirmā nakts 173.

Avots: EH II, 252

II sačūrât (mit ũ) Kalnazeem, = sačūrinât. Refl. -tiês,

1) = gumt">sagumt(ies) uz priekšu Selg.: viņš sēd sačūrājies Kandau;

2) den Geschlechtsakt vollziehen
Rönnen ;

3) "samesties čūriski 1 " MSil.; liegend sich zusammenringeln Gotd. (mit û ^2).

Avots: ME III, 606

I sagumêt, N.-Peb. = gumt">sagumt: Milda gāja sagumējuse, kājas gurde̦ni vilkdama Duomas III, 791; in die Erde versinken : sagumējusi pirtiņa Gr: Buschhof.

Avots: ME III, 632

‡ saguzt PV., = sagumt: viņa saguzusi izskatījās daudz īsāka par blakussē̦dē̦tāju, bet, kad taisni izstiepās, tad bija gaŗāka. Subst. saguzums, das einmalige (vollendete) Sichbücken: die Biegung: viņš nevarēja pa vārtiņiem izlīst bez saguzuma PV. luoks saguzumā ir nelīdze̦ns ders.

Avots: EH II, 411