Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'guza' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'guza' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

guza

guza,

1): auch Linden in Kurl. - Zur Elymologie vgl. auch Būga Arch. Philol. I, 46 t, sowie le. paguzu.

Avots: EH I, 421


guza

guza,

1) der Kropf:
cīrulīšam pilna guza (Var.: kuza, ku(g)zna) BW. 2054, 1 [I, S. 918]. putniņi tukšām guzām, weil sie nicht gegessen haben. [labu guzu pieēsties U., sich mit Essen gehörig vollstopfen];

2) der Steiss, Bürzel
Dr.;

3) der Haufe, die Menge;
guzu guzām, Haufenweise Lub. [Wegen guzums und guzma sit die Annahme (zu der Leskien Nom. 190 u. 227 und Solmsen Beitr. 220 f. geneigt sind), dass guza aus dem Slavischen entlehnt sei, nicht gerade wahrscheinlich, wenigstens nicht notmendig. Eher verwandt (nebst gũža) mit li. gùžas "Knorren", gaužė "Kopf", gaũžitis "sich zusammenknäueln", sloven. gúza "Hinterer, Höckerer", poln. guza "Hinterer", guz "Knopf, Knorren" u. a.; vgl. Būga LM. IV, 483 u. KSn. I, 228, Trautmann Wrtb. 102, Berneker Wrtb. 343 u. 375, Zubatý AfslPh. XVI, 394, Persson Beitr. 114 2 u. 465, Petersson Zur slav. u. vergl. Wortf. 34 f., Zupitza Germ. Gutt. 148.]

Avots: ME I, 685



lielguzains

liẽlguzaîns, mit einem grossen Kropf versehen: vai redzi tuo lielguzainuo dūju? Aps.

Avots: ME II, 498


raguza

raguza "?": mēs būt[u] taidu cūku gani uz raguzas (= ragažas?) atvilkuši Tdz. 45421. Vgl. Tdz. IV, 218.

Avots: EH II, 350

Šķirkļa skaidrojumā (10)

dzeguze

dze̦guze: voc. s. dze̦guziņa BW. 2449 var. (aus Dond.), dat. s. dze̦guzam 30607 var. (aus Serben),

1): kūkāja dz. ābelē BW. 17294;

2): Demin. dze̦guzīte, eine Wiesenblume
Dunika; pinguicula vulgaris Barbern, Pernigel; ‡

4) aklā dz., verächtliche Bezejchnung für einen Menschen:
tāda kâ aklā dz. - ni re̦dz ni! AP.; bada dz., Schimpfname für einen ungenügsamen Menschen od. ein solches Tier AP.

Avots: EH I, 352


gūza

gūza U., gūzīte BW. 2426 var., = guza 1.

Avots: ME I, 687


gūža

III gũža [ačech. hýžě "Hüfte"],

1) die Hüfte, Lende, die Keule beim Braten,
gew. Pl.: gūžas kâ krāsns Naud.; gūžu sāpes, Hüftweh: jaunas meitas nedziedāja aiz tām gūžu nelaimēm BW. 839. gūžu puisis od. gūžainis, ein halberwachsener Junge als Fünfter zu vier grösseren Männern bei einer Feldarbeit Essern n. U.; in Autz synonym mit ruokas puisis n. U.;

2) = gurni 2 Lasd.: gūžas - tie divi kuoki, kuŗi izurbti (ratiņa) beņķī A. XI, 83, Adsel A. XIII, 492. [Zu guza (s. dies), npers. gūzak "Fussknöchel"
(nach Scheftelowitz IF. XXXIII, 145) u. a.]

Avots: ME I, 687, 688


guzēns

* guzē̦ns, guzans, Bezeichnung grosser Tiere: tad ta ir guzans A. XIII, 493. skuķi auga kâ guzāni V. Egl. MWM. X, 203 [mit hochle. ā aus ē̦].

Avots: ME I, 685


guzma

guzma, gūzma AP.,

1) eine grosse Menge, masse, eine Haufe:
liela guzma ļaužu, mantas Gr. -Sessw. piparksnītis pie piparksnīša - liela guzma sale̦cas Naud. tur būs vardes guzmām Kleinb. ierauga priekšā cilvē̦ku gūzmu Kaudz. M. varam redzēt arī virsuotni -miglainu gūzmu starp citiem augstumiem Kaudz. me̦lnu viļņu gūzma Duomas III, 648. krūmāji zem sniega gūzmas U. b. 110, 36;

2) guzma, = guza 1, der Kropf
Kand.; [

3) guzma U., ein Höcker.
Zu guza].

Avots: ME I, 685



guzums

guzums, Höcker auf der Brust, Kropf L. Zu guza.

Avots: ME I, 685


kugzna

kugzna Naud., n. L., St. auch kugznis, n. U. auch kugzne, der Kropf: viņa kugzni ar savām spalvām būs tam atņemt III Mos, l, 16. es tevi pasargāšu savā kugznā LP. V, 180. bitīte varbūt nenesa saldāku me̦du savā kugzniņā Brig. pilna kugzna (Var.: kuzna, guza) kukainīšu BW. 2504. [Wohl zur Wurzel von kudzums.]

Avots: ME II, 300


kuzma

kuzma,

1) der Kropf
L.: (cīrulītim) pilna kuzma (Var.: guza, kugzma, guzma) bambulīšu BW. 2054, 2. kuzma, kuŗa piepildīta ar me̦du A. XI, 58;

2) der Höcker, Buckel:
jauna meita, nemet kuzmu mugurā BW. 4050. kuzmu kuzmām, nach vorn gebückt gehen Lub. [Zu kuza

I.]

Avots: ME II, 331


ruļļu

ruļļu, Interjektion: ruļļu. ruļļu, cīrulīti, kas kaitēja neruļļuot, pilna guza vabuolīšu! BW. 2504, 2. - Vgl. rullu.

Avots: ME III, 557