ieautìeàut, (einem anderen etwas) anziehen: māmuliņa ieāva mani jaunajās kurpēs Kleinb. St. 41, zog mir die neuen Schuhe an.Avots: ME II, 2
pieautpìeàut,1): kājā pastalas. bikses nepieautas, tik gaŗas, ka mazliet grumbuojas, atdurdamās uz pȩ̄dām Jauns. Sliņķu virsnieks 125; ‡2) "?": pieaun nu kājas ar, uz pļavu nākdams! Salis.Avots: EH II, 243
pieautpìeàut, die Füsse bekleidend, an den Füssen mitbefestigen: kājiņas audama, pieāvu cīruli; tas gre̦zni dziedāja dancuojuot BW. 29814, 1.Avots: ME III, 237
narvaI narva: pa[r] narvu AP.,a) sehr leicht, mühelos: mēs šuogad nuopļāvēm sienu tīri p. n.;b) billig: gaļa bijuse gaiši p. n. - nu ne˙maz nemaksājuse. viņš nuopirku tuo gluži p. n. (ähnlich: Saul. Raksti V, 69);c) "?": man šitie zābaki stāv tīri kà p. n., - vairāk nevaru ieaut kâ vienas plānas zeķītes.Avots: EH II, 5