iebubināt
ìebubinât, ‡
2) = ìebubinâtiês Frauenb.: kad gāja stallī, tad tulīnām iebubināja zirgi.
Avots: EH I, 505
2) = ìebubinâtiês Frauenb.: kad gāja stallī, tad tulīnām iebubināja zirgi.
Avots: EH I, 505
'iebubināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: