iebubināt

ìebubinât, herein -, hineinmurmeln. Refl. - tiês, plötzlich bu, bu, bu hervorbringen (von Pferden), kurz aufwiehern: zirgs iebubinājās un ēda tāļāk Blaum. St. 63. ķēve iebibinājās Zeif. Chrest. III, 2, 203.

Avots: ME II, 5


iebubināt

ìebubinât, ‡

2) = ìebubinâtiês Frauenb.: kad gāja stallī, tad tulīnām iebubināja zirgi.

Avots: EH I, 505