redzêt (li.
regė´ti "sehen"), -u (-ẽju BW. 6595, 1),
-ẽju,1) tr., intr.,
sehen: Sprw.
kas ļaunu cieš, tas labu re̦dz. kâ redzi, tâ iztiec! lai dievs neduod redzēt! Gott behüte davor. sapni redzēt, einen Traum haben, träumen: abi redzēja vienā naktz sapņus I Mos. 40, 5. Sprw.:
kas tik sapnī ve̦lnu re̦dz, var rītu pasmieties. redzēsim, kâ nu būs JR. IV, 46.
sirds lūst, tuo re̦dzuot, es ist ein Jammer, das zu sehen Brasche.
lai dara, kuo re̦dzē̦dama LP. VI, 813.
kâ tu redzi, tâ tu dari! BW. 14917.
pieciet mani, māmuliņ, kâ tu paša (= pati) re̦dzē̦dama! 17330, 2 var.
sēdat, ļautiņi, kâ re̦dzē̦dami! 19169.
dievs, duod mūsu kundzlņam ilg[i] dzīvuot, lab[u] redzēt! 32821 var.
nebīsties, bāleliņ! nuo man[i]s kauna neredzēsi 6538, l.
dieviņ, duodi tev, uozuol, ... mūžam zīles neredzēt! 13377, 2.
kādu gaisu (was für ein Wetter) re̦dzē̦dama, tādu laidu valuo-diņu Biel. 135.
re̦dz tā mani prāvu vīru (sieht, dass ich ein grosser Mann bin) 180.
es puisīti cauri re̦dzu 1408.
tik lieli vepŗi kâ zirgi, - ir gan kuo redzēt LP. II, 20.
vai tas nu ir re̦dzē̦ts (= unerhört!) - kuo nu? IV, 137.
viņš neliekas ne re̦dzuot (er macht, als ob er nicht sähe) I, 126.
nuoslēpties, ka ne redzēt, ne manīt II, 86.
nazis pazudis, ka ne redzēt VII, 708.
kāpuostu vai gaļas - ne redzēt (gibt es nicht) Vārpas 52.
atskrien atpakaļ, bet brāļu ne dzirdēt, ne redzēt (die Brüder sind spurlos verschwunden) LP. II, 53.
vilku ne redzēt, ne dzirdēt vairs VII, 878.
guovs ne redzēt, ne dzirdēt VII, 982.
- acīm re̦dzuot, öffentlich U.,
augenscheinlich, offen Nürnberg bar, zusehends: un tad auga arī abi puisē̦ni, tīri acīm re̦dzuot LP. IV, 136.
luopi baŗuosies acīm re̦dzuot III, 96.
Liena pati negrib Prātnieka redzēt ne acīs (will überhaupt nicht sehen) Kaudz. M. 103.
ne acīm neredzēju Biel. 2269.
tē̦vs liek aizvest dėlu, lai viņa acis ne˙maz vairs tuo nere̦dzē̦tu LP. I, 69.
Rīgu dabūt redzēt Ar.
"= die Zunge ans weissgefrorene Eis legen." man re̦dzuot nav zināms, ich weiss nicht, dass ich es gesehen hätte Talsen. Part. praes.
re̦dzams, sichtbar, augenscheinlich, offenbar, zusehends: auns aizskrien nuo re̦dzamas nāves izglābties JK. V, 1, 15.
viņš izglābis... čūsku nuo re̦dzamām briesmām LP. VII, 485.
te vēl vieta re̦dzama, ka tuoreiz milzis gulējis V, 384;
2) tr., intr.,
aufpassen; sorgen: redzi tu nu man tuo bē̦rnu! passe mir das Kind auf! Kav.
par kuo, par kādu redzēt U.,
für jemand sorgen: gan es par tuo redzēšu;3) intr.,
verlangen: es pēc jums daudz re̦dzu, es verlangt mich sehr nach auch Peb. n. U. Refl.
-tiês,1) sich sehen, gewahr werden: nu re̦dzas viņa gŗūta e̦suoti, nun sie aber siehet, dass sie schwanger geworden ist Glück I Mos. 16, 5;
2) einander sehen, gewahr werden : ļaudis, tāli viens nuo uotra izklaidā dzīvuodami, re̦ti redzējās un satikās BW. III, 1, 5.
nevarējuši cits cita ne uz desmit suoļiem redzēties Upīte Medn. laiki;
3) sichtbar werden, sein: šur, tur redzējās taurenītis Stari I, 23.
mēs lūkuojām, vai riestavs nere̦dzas jau cauri mesmiņiem Jauns.
tur re̦dzas ciema ielas pirmie nami A. XI, 125.
kad vārtus atveŗ, re̦dzas iekšējie apcietinājumi Rainis Indulis un Arija 123.
ļaužu man redzējās pārāk daudz Jauns.;
4) scheinen: man re̦dzas (in Pilskalne:
redzies), ka tas nav pielaižams LW. 1921, № 40, 41. - Subst.
redzêšana,1) das Sehen: man nepietiek ar redzēšanu vien LP. III, 76;
2) das Ansehen: cilvē̦ks nuo redzēšanas, kārtas un mantas Lautb. Luomi 56;
redzêšanâs,1) das gegenseitige Sehen; Gewahrwerden;2) das Sichtbarsein, -werden; redzẽjums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Sehens: tautiet[i]s suola simtu mārku vienas reizes redzējumu (Var.: par reizes redzējumu) BW. 13655.
Pēteris nuobrīnījās par sievas redzējumu LP. VII, 505.
tā sagādāja ļaudīm iecienītus redzējumus (beliebte, gern gesehene Schauspiele) Kaudz. M.
viens redzējums - uguns kalnam pāri (in einem Moment, im Handumdrehen) LP. VI, 805.
"ar tuo redzējumu", spreche man, wenn man etwas zum letzten Mal sieht St.
tas nebijis ne labs redzējums -te itin ātri viesulis sagriezies LP. VI, 230;
re̦dzê̦tãjs (li.
regė´tojis), redzējs L., St.,
ein Seher, Schauer; ein Zuschauer U.:
nedrīkstēju bildināt: daudz ļautiņu re̦dzē̦tāju, visi ļaunā vē̦lē̦tāji BW. 13590.
Vielleicht (nach Mikkola BB. XXI, 220 f.) zu r. рóжа "(unschönes) Gesicht" (doch kann wegen r. родá "облик, физiономiя" das ж in рожа auch aus dj entstanden sein); nach Jokl Stud. z. alb. Etym. u. Wortb. 75 gehört hierher auch alb. ruaj "sehe an, schaue, bewache" u. a.Avots: ME III,
502,
503