biedēklis
biêdêklis C., [biêdē̦kls Līn.], biêdeklis [Autz], biedāklis K., das Schreckmittel, das Schreckbild, der Popanz, das Gespenst: putnu, vārnu b., Vogelscheuche. ap biedekļu stundu Sudr. E.
Avots: ME I, 305
Avots: ME I, 305
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iedēklis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iedēklis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
dziedēklis
dziêdēklis [Bers.], Heilmittel, Medizin: zaķu pine̦klus lietuo kâ dziedekli pret pleni Etn. I, 30.
Avots: ME I, 561
Avots: ME I, 561
iedēklis
‡ iedêklis,
1) ein untergelegtes Nestei
Lettihn, Ramkau, Schwitten, Sessw., (mit iẽ -) Trik.;
2) wer durch Empfehlung oder Verordnung einen Posten erlangt hat
Behnen;
3) "ein Brutnest für Hühner"
Ludsen.
Avots: EH I, 508
1) ein untergelegtes Nestei
Lettihn, Ramkau, Schwitten, Sessw., (mit iẽ -) Trik.;
2) wer durch Empfehlung oder Verordnung einen Posten erlangt hat
Behnen;
3) "ein Brutnest für Hühner"
Ludsen.
Avots: EH I, 508
piedēklis
pìedēklis,
1) das Anhängsel:
aklas zarnas pirkstveidīgais piedēklis Vēr. II, 84; angeschweisstes Eisen Ar.;
2) (grammatisch) das Suffix
(seit Kronw.).
Avots: ME III, 245
1) das Anhängsel:
aklas zarnas pirkstveidīgais piedēklis Vēr. II, 84; angeschweisstes Eisen Ar.;
2) (grammatisch) das Suffix
(seit Kronw.).
Avots: ME III, 245