Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iedegt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iedegt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
iedegt
ìedegt,
1) intr., anfangen zu brennen:
ugunis neiedega, kad nav laba kūrējiņa BW. 31067;
2) intr., einbrennen (von der Sonne);
3) tr., anzünden:
iede̦gtas lampas gaisma MWM. VIII, 394;
4) iedegt acīs, in die Augen stechen
U.; gefallen A. - Rahden. Refl. - tiês, anfangen zu brennen: Sprw. izpūsta svece neiede̦gas. darvas mucas iede̦gas Zeif. III, 2, 24.
Avots: ME II, 9
1) intr., anfangen zu brennen:
ugunis neiedega, kad nav laba kūrējiņa BW. 31067;
2) intr., einbrennen (von der Sonne);
3) tr., anzünden:
iede̦gtas lampas gaisma MWM. VIII, 394;
4) iedegt acīs, in die Augen stechen
U.; gefallen A. - Rahden. Refl. - tiês, anfangen zu brennen: Sprw. izpūsta svece neiede̦gas. darvas mucas iede̦gas Zeif. III, 2, 24.
Avots: ME II, 9
piedegt
pìedegt, anbrennen (intr.): bieza putra ir piede̦gusi. de̦sas vāruot katla dibe̦nā ieliek salmus vai žagarus, lai nepiede̦g Etn. II, 137. pavāram pavārnīce, lai katliņš nepiedega BW. 29878. Auch übertragen gebraucht: tē̦vs vien bij tâ kâ piededzis pie tā Uoliņa Kaudz. M. 19. Subst. piede̦gumi, das Angebrannte: sāka piede̦gumus izkasīt A. v. J. 1902, S. 131. plācenis bez piede̦gumiem ļuoti glude̦ns LP. V, 367. atkasi nû grāpja piede̦gumus! Wain.
Avots: ME III, 243, 244
Avots: ME III, 243, 244
Šķirkļa skaidrojumā (6)
birkšķis
I birkšķis, jem., der immer die Kohle von dem brennenden Pregel abstösst: tu tik esi tāds birkšķis, saka uz skala turē̦tāju, kas vienmēr nuobirkšķina uogli, ka skals nevar labi iedegties Dond.
Avots: ME I, 298
Avots: ME I, 298
drukstīt
drukstît. (schwelende Holzscheite aneinander) reiben, (um Funken zu erzielen): kuo druksti, neļauj ugunij iedegties Laud.
Avots: ME I, 503
Avots: ME I, 503
dzirksts
I dzirksts, -s [Lis,, Bers.], dzirkste [vgl. dzirkstele I], der Funke: lai šī dzirksts spē̦tu iedegties par gaišu liesmu Vēr. II, 742. liels palags, viss vienām dzirkstīm (Rätsel). reizēm dzirkstes gaisā šķīst Sudr. E. šķiļ, ka dzirkstes vien iet gaisā. acis me̦t dzirkstes. pirkstu iegrūst karstās dzirkstēs, seine Finger verbrennen Aps. [dievišķa dzirksts viņā nuoslāps Austriņ M. Z. 37],
Avots: ME I, 554
Avots: ME I, 554
iekailēties
ìekailêtiês,
1) = iegailēties: uogles nuo jauna iekailējās R. Av., [Schujen, Palzmar;
2) "iedegties dusmās" Palzmar].
Avots: ME II, 23
1) = iegailēties: uogles nuo jauna iekailējās R. Av., [Schujen, Palzmar;
2) "iedegties dusmās" Palzmar].
Avots: ME II, 23
iekaist
ìekaist, ‡ Refl. -tiês,
1) sich ereifern, erregen
Erlaa, Jürg., Ramkau, Schibbenhof: kāršu spēlē nedrīkst ie. Jürg.; "in Leidenschaft geraten" Viļāni; ie. uz kaut kuo, Verlangen nach etwas verspüren Schibbenhof;
2) "iedegties">iedegties": tas gan bieži viņam iekaitās prātā, ka... Austriņš Nopūtas vējā 66;
3) in Zorn geraten, zornig werden
Dünab., Makašēni, Rugāji, (prt. -tuôs ) Sessw., (prt. -suôs) Ermes, Jürg., Līvāni.
Avots: EH I, 517
1) sich ereifern, erregen
Erlaa, Jürg., Ramkau, Schibbenhof: kāršu spēlē nedrīkst ie. Jürg.; "in Leidenschaft geraten" Viļāni; ie. uz kaut kuo, Verlangen nach etwas verspüren Schibbenhof;
2) "iedegties">iedegties": tas gan bieži viņam iekaitās prātā, ka... Austriņš Nopūtas vējā 66;
3) in Zorn geraten, zornig werden
Dünab., Makašēni, Rugāji, (prt. -tuôs ) Sessw., (prt. -suôs) Ermes, Jürg., Līvāni.
Avots: EH I, 517