Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'iegātnis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'iegātnis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

iegātnis

ìegãtnis,

1) : loc. plur. iegātnuos (2 X!) BW. 3833; ‡

2) nom. pl. ìegãtņi AP., ein Bauerngut (Gesinde), in dessen Besitz man sich einheiraten kann:
būtu labi, ja Jānim gadītuos kādi ie.

Avots: EH I, 513

iegātnis

ìegãtnis, einer, der in den Besitz eines Gesindes (Bauerngutes) sich einheiratet, indem er Schwiegersohn des Wirten (Besitzers) wird: iegātņuos iet, sich so einheiraten. duošuot savu pusbrāli Vanagam iegātņuos Neik. 9. dzīš[u] ārā bāleliņu, ņemš[u] iekšā iegātnīti BW. 3338, 1 var.

Avots: ME II, 16

Šķirkļa skaidrojumā (10)

iegārtnis

iegārtnis, = iegātnis: purvs piede̦r iegārtņam, tam nav tē̦va tīrumiņa BW. 3827, 2 var

Avots: ME II, 16

iegātnība

iegãtnĩba,

1) die Möglichkeit, ein
iegãtnis zu werden: braucuot tur, kur bagātas meitas vai iegātnības A. XVII, 21;

[2) die Lage od. Wirtschaft eines
iegātnis: slikta dzīve iegātnībā (= iegātnim) Ronneb.].

Avots: ME II, 16

iegātnīša

‡ ìegãtnīša AP., Ramkau, die Erbtochter eines Wirten, der einen iegātnis nehmen will.

Avots: EH I, 513

ielēcinis

[ielēcinis Kārsava, Welonen u. a., = iegātnis (aber pejorativ, beinahe als ein Schimpfwort).]

Avots: ME II, 38

ieruna

[ièruna Arrasch, PS., C., Wolm., Trik., iêruna 2 Salis, Ruj., Bauske, Selg., Lautb., Gr. - Essern], iẽruna Kand., auch ieruņa,

1) die Einflüsterung:
nevajaga klausīt viņa ierunu;

2) der Einwand die Ausrede:
tā jau gan ve̦cu ļaužu ieruna;

3) ierunas, [die Werbung um die Tochter eines Gesindebesitzers, bei welcher der Werber als iegātnis leben will]:
Ķime̦ns ar māti aizbrauca uz Labrenčiem ierunās A. XX, 505.

Avots: ME II, 59

šķutnains

šķàutnaîns 2 Golg., Lis., Sessw., kantig V., mit scharfen Kanten (šķautnes) versehen: šķautnainas, kailas klinšu siênas Norv. 27. šķautnaiņiem le̦dus gabaliem Duomas III, 713. gar šķautnainuo dzelzi Niedra Kad mēnesis dilst 156, piere... šķautnaina kâ šķiltavas Aps. Iegātnis 33. viņa stāvs ir mazliet šķautnains, maz ovālās līnijas Ezeriņš Leijerk. II, 47.

Avots: ME IV, 23

sūneklis

sûneklis Mar. n. RKr. XV, 138, Segew., Br. m. 1370, St., sūneklis Spr., Wid., sûnêklis Kl., sūnekle, = sûnājs; "ein sumpfiger Wald" Ledmannsh.: zemenei visa zeme, dzērvenei sūneklīt[i]s BW. 5219. abas (siekstas) gul sūneklī 8491 var. dzervenīšu sūneklī 16159 var. ve̦cs kā sūneklis (in Burtn."unbek.") Aps. J. Iegātnis 26. kūtri sūcas pa rāvas sunekli Janš. ataugās, zaruos, sūneklī Vidz. dziesmu gr. v. J. 1809, 202. brizdams pa lieluo... sūnekli VeseIis Saules kaps. 5. par purviem, sūnekļiem MWM. VIII, 46. lieluos sūnekļuos Brīvz. Mūsu tautas pas. I, 9. Dazu die Ortsnamen Sûneklis Lvv. I, 66, 84, Sûnekļi 76 (Gesinde), Sūnekļa kalns 67, Sūneklis 74 (ein WaId), 85 (ein Morast), Sūnekle II, 111 (ein Morast), Sūnekšļi I, 64 (eine Wiese), Sūnekslis II, 109 (ein See), SūnākIis I, 31, Sūnaklis II, 64 (ein Morast), Sūnākslis 104 (eine Wiese), Sūnākslis 13 (ein Teich).

Avots: ME III, 1133

žeiksts

I žeîksts: (viņš) nee̦suot vairs ne˙kāds ž. Aps. Jēk. Iegātnis 30.

Avots: EH II, 818