Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'iegriba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'iegriba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

iegriba

iegriba, ‡

2) "= ‡ ìegribis" Lubn., Schwitten, Sessw.: izaudzēsi sev nevaldamu iegribiņu PV.

Avots: EH I, 514


iegriba

iegriba, das Verlangen: Sprw. vīrieša iegriba kâ salmi pārde̦g, sievieša - kâ sieksta gruzd.

Avots: ME II, 18

Šķirkļa skaidrojumā (8)

iegribēt

ìegribêt, Refl. -tiês: vagaris pats tâ iegribējies Janš. Bandavā I, 6. iegribajas arī ve̦cā-māte redzēt Mežv. ļ. 1, 237.

Avots: EH I, 514


ikreizējs

ikreĩzẽjs, jeweilig: sasniegtu savas ikreizējās iegribas mērķus Janš. Līgava I, 505.

Avots: EH I, 429


nomirināt

nùomirinât, fakt. zu nùomir̃t, sterben machen, lassen, umbringen, töten: mēris visus nuomirinājis Etn. II, 59. baiduos nuo viņas siltās, mīkstās dvašas, kas, nuomirinādama gribu, pamuodina iegribas R. Sk. I, 122. [viņu jau ar sliktu ēšanu vien nuomirināja um Mitau.]

Avots: ME II, 820


pārdegt

pãrdegt, intr., obenhin, leicht verbrennen: vīrieša iegriba kâ salmi pārde̦g, sievieša kâ sieksta gruzd Tr. 1433.

Avots: ME III, 153


saskaņa

saskaņa,

1) das Zusammenstimmen, die Harmonie
U., die Übereinstimmung: vienprātība un saskaņa A. XI, 37. iegribas un spēju nevar vienuot saskaņā Asp. attīstīsies pilnā saskaņā A. XI, 473. ... kas re̦dzams ne vien nuo vārdu saskaņas (Übereinstimmung), bet arī nuo vienādām konstrukcijām A. v. J. 1897, S. 238. tie mīlējās abi kâ skaņas, kas saldās saskaņās plūst JR. IV, 126;

2) der Akkord in der Musik
U.: harmonijas jeb saskaņu mācība MWM.;

3) der Reim
U.

Avots: ME III, 731, 732


šļebināt

šļebinât,

1) schnappen, schmatzen; (die Zähne) fletschen:
lūpas šļebina svē̦tuo lūgšanu skaituot A. Upītis J. l. 28. raudzīdams kaut kuo izrunāt viņš šļebināja lūpām un murkšķēja D. Goŗkijs 39. mērkaķi zuobus šļebinādami dze̦nas viņiem pakaļ A. v. J. 1896, S. 346; mit zahnlosem Munde hörbar zu beissen versuchen Lennew.;

2) "?": salīkusē ieva... klusi un īgni šļebina Purap. Jaunā strāva 66;

3) lailen, undeutlich sprechen (von kleinen Kindern)
Bershof. Refl. -tiês, sich bewegen, schnappen, schmatzen: lūpas atvāzās šļebinādamās un čamstinādamās aiz kārās iegribas A. v. J. 1896, S. 581.

Avots: ME IV, 69


uzvaļāt

uzvaļât (li. užvalióti "hinaufzubringen vermögen"), bezwingen, unter den Pantoffel bekommen: viņa tuo tâ uzvaļājusi, ka tas pastāvīgi atruodas zem viņas tupeles Janš. Dzimtene 2 II, 12. kur māte... kuo iegribas, tuo viņa arī izdara. tādās reizās viņa tē̦vu pruot ar˙vien uzvajāt Dzimtene V, 393.

Avots: ME IV, 396


vēlestība

vēlestība,

2): "iegriba, izvēlība" PV.: viņas vèlestībai 2 nav ne gala, ne malas.

Avots: EH II, 775