Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iekaisīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iekaisīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
piekaisīt
pìekaĩsît,
1) zu-, hinzustreuen;
2) vollstreuen:
ej pa tuo ceļu, kur būs balti zirņi piekaisīti! Pas. II, 249.
Avots: ME III, 255
1) zu-, hinzustreuen;
2) vollstreuen:
ej pa tuo ceļu, kur būs balti zirņi piekaisīti! Pas. II, 249.
Avots: ME III, 255
Šķirkļa skaidrojumā (9)
izcila
‡ izcila (li. iškila "Anhöhe"),
1) "pirmie ecējumi" Pilda;
2) "trešā kārta virvei" Makašēni, Pilda, Zvirgzdine;
3) "be̦dakls" Smilten; Plur. izcilas, = kurmju cê̦lami, be̦dakli, Maulwurfshaufen
Lettg.;
4) aufgepflügter, aufgelockerler Boden
Lubn : iesēju miežus zem arkla izcilā (zemē iekaisītie graudi aparti ar spīļu arkla): "zum ersten Mal aufgepflügter Boden" Bērzpils, Rugāji;
5) "unaufgepflügtes Feld"
Zvirgzdine.
Avots: EH I, 438
1) "pirmie ecējumi" Pilda;
2) "trešā kārta virvei" Makašēni, Pilda, Zvirgzdine;
3) "be̦dakls" Smilten; Plur. izcilas, = kurmju cê̦lami, be̦dakli, Maulwurfshaufen
Lettg.;
4) aufgepflügter, aufgelockerler Boden
Lubn : iesēju miežus zem arkla izcilā (zemē iekaisītie graudi aparti ar spīļu arkla): "zum ersten Mal aufgepflügter Boden" Bērzpils, Rugāji;
5) "unaufgepflügtes Feld"
Zvirgzdine.
Avots: EH I, 438
knaģis
knaģis,
1): auch Kruhten, OB.;
5): zusammengestellte Holzstangen, auf denen man Klee oder Erbsen trocknet
OB.; ‡
6) Plur. knaģi, die Dollen am Boot
Frauenb.; ‡
7) ein Gerät zum Aufhacken des Erdbodens
Schnehpeln: ar ķekšiem un knaģiem izrautās mazās bedrītēs iekaisīt ... sē̦klu Janš. Līgava 1, 453.
Avots: EH I, 626
1): auch Kruhten, OB.;
5): zusammengestellte Holzstangen, auf denen man Klee oder Erbsen trocknet
OB.; ‡
6) Plur. knaģi, die Dollen am Boot
Frauenb.; ‡
7) ein Gerät zum Aufhacken des Erdbodens
Schnehpeln: ar ķekšiem un knaģiem izrautās mazās bedrītēs iekaisīt ... sē̦klu Janš. Līgava 1, 453.
Avots: EH I, 626
mīt
mĩt: prs. miņu auch Lesten,
1): minuot ... uz ratiem lielus ve̦zumus Janš. Bandavā II, 72. Refl. -tiês,
1): te̦lē̦ns tâ minas, ka piekaisīt viên nevar AP. ūdenī grib druoši (Gänse)
m. ("?") labak nekâ uz sausuma Salis;
2): auch Kaltenbr., Pilskalne, (mit î ) Kalupe n. FBR. XVIII, 51. m. (lauzties) man nepatika Jauns. Mana dzīve 32.
Avots: EH I, 823
1): minuot ... uz ratiem lielus ve̦zumus Janš. Bandavā II, 72. Refl. -tiês,
1): te̦lē̦ns tâ minas, ka piekaisīt viên nevar AP. ūdenī grib druoši (Gänse)
m. ("?") labak nekâ uz sausuma Salis;
2): auch Kaltenbr., Pilskalne, (mit î ) Kalupe n. FBR. XVIII, 51. m. (lauzties) man nepatika Jauns. Mana dzīve 32.
Avots: EH I, 823
paraust
paràust: zemi taču vajag p. un viņā sē̦klu iekaisīt Pēt. Av. 1863, S. 5. tur˙pat parause sìenu, kad nuopļāve, - un gulta tev gatava! Heidenfeld.
Avots: EH XIII, 166
Avots: EH XIII, 166
piekaras
piẽkaras (pie ve̦zuma, kaudzes, drēbēm), etwas Überflüssiges, Unnützes Ronneb., Drosth., N.-Peb., Mitau: puisis nuoņe̦m auzu ve̦zumam piekaras, lai nepiekaisītu ceļu; "unnützer Schmuck am Pferdegeschirr" Vank.; "bārkstis, izruotājumi gar lakatu un vilnaiņu malām Ronneb.
Avots: ME III, 255
Avots: ME III, 255
piestrūgāt
pìestrūgât,
1) "налиться похлебкою" Spr.;
2) voltstreuen
Banske: p. visu celiņu ar salmiem Schujen; (ar strūgu ēveli) rupjām skaidām "piekaisīt" Bers. (mit ù 2 ).
Avots: ME III, 298
1) "налиться похлебкою" Spr.;
2) voltstreuen
Banske: p. visu celiņu ar salmiem Schujen; (ar strūgu ēveli) rupjām skaidām "piekaisīt" Bers. (mit ù 2 ).
Avots: ME III, 298
pušpūrs
pušpũrs Nigr., Ugalen, pušpũre Dunika, pušpūre O.-Bartau n. Latv. Saule 1926, № 39, S. 427, Neu-Platohn, = puspũrs: vai sēšu pūriņu, vai pušpūrīti (Var.: pušpũriņu RKr. XVI, 224)7 BW. 28326. dē̦lu māte alu dara...; trīs dīķu ūdeņa, pušpũra (Var.: pušpūre) miltu 23459. pa pūriņam vai pušpūrei iemērīs Janš. Dzimtene 2 II, 17. pārdeva... pa pūriem, puspūriem... ebenda. rudenī varē̦tu iekaisīt kādu pušpūri rudzu Janš. Bārenīte 20.
Avots: ME III, 439
Avots: ME III, 439
sēkla
sẽ̦kla (li. sė´kla in Kvėdarna u. a., sėklà "Same") Wolm., Karls., Ruj., Salis, Serbigal, AP., Līn., Iw., sè̦kla 2 Kl., Prl., Nerft, Preili, der Samen, die Saat U.: Sprw. ēd kuo ē̦zdams, neapēd sē̦klu! (d. h. sorge auch für den kommenden Tag). rudzu, miežu, zirņu sē̦klā; puķu sē̦klās. sē̦klās rudzi, mieži usw., der zur Aussaat ausgesuchte und beiseite gelegte Roggen usw. sē̦klas grāuds, das Samenkorn. sē̦klu iekaisīt Kundziņš Ve̦cais Stenders 33, den Samen einsäen. Zu sẽt.
Avots: ME III, 825
Avots: ME III, 825
župsnis
župsnis (li. žiùpsnis "so viel man auf ein Mal fassen kann"),
1) so viel man mit 3 (2
Gramsden) Fingern fassen kann, ein Wenig Bauske, Dunika, Nigr.; "neliels klēpis" Erlaa, Wolmarshof: župsnis graudu Dunika. miltu župsnis ebenda. župsnis (eine Strähne) pakulu Bauske. pāra, trīs šķiedrus linu vai kaņepju sauc par župsni Nigr. iebēra... saujā župsni uogu Janš. Mežv. ļ. I, 67. bedrītēs iekaisīt pa župsnītim sē̦klu Līgava I, 453. piebērām župsni alauna Jauns. Baltā grām. I, 144;
2) eine kleine Baum- od. Strauchgruppe
A. - Laitzen, Erlaa. Zur Bildung vgl. šķipsnis. Zu an. gaupn "die hohle Hand, Handvoll" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 566.
Avots: ME IV, 832
1) so viel man mit 3 (2
Gramsden) Fingern fassen kann, ein Wenig Bauske, Dunika, Nigr.; "neliels klēpis" Erlaa, Wolmarshof: župsnis graudu Dunika. miltu župsnis ebenda. župsnis (eine Strähne) pakulu Bauske. pāra, trīs šķiedrus linu vai kaņepju sauc par župsni Nigr. iebēra... saujā župsni uogu Janš. Mežv. ļ. I, 67. bedrītēs iekaisīt pa župsnītim sē̦klu Līgava I, 453. piebērām župsni alauna Jauns. Baltā grām. I, 144;
2) eine kleine Baum- od. Strauchgruppe
A. - Laitzen, Erlaa. Zur Bildung vgl. šķipsnis. Zu an. gaupn "die hohle Hand, Handvoll" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 566.
Avots: ME IV, 832