paràust, tr., unter etwas scharren, ein wenig scharren, schüren: ej, parausi, svešā māt, suņa sūdu sē̦tmalē! BW. 22548. [Refl. -tiês, schwerfällig unter etwas hineinkriechen: nabags parausās zem galda un iemiga.]

Avots: ME III, 88

paràust: zemi taču vajag p. un viņā sē̦klu iekaisīt Pēt. Av. 1863, S. 5. tur˙pat parause sìenu, kad nuopļāve, - un gulta tev gatava! Heidenfeld.

Avots: EH XIII, 166