ielavīt
‡ ìelavît "(Getreide) einfahren" Frauenb.: ielavījām gaņ šuodien auzas bez lietus (šķūnī).
Avots: EH I, 526
Avots: EH I, 526
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ielavīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ielavīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
ielavīties
ìelavîtiês,
1): luops ielavījās labībā Frauenb., Gramsden, Smilten. zirgs ielavejās auzās Līvāni.
Avots: EH I, 526
1): luops ielavījās labībā Frauenb., Gramsden, Smilten. zirgs ielavejās auzās Līvāni.
Avots: EH I, 526
ielavīties
ìelavîtiês,
1) herein -, hineinschleichen:
vīrs nuogājis mājā, ielavījies klusām istabā Etn. III, 175;
2) sich einschmeicheln:
viņš pruot pie kungiem, augstākās aprindās ielavīties.
Avots: ME II, 37
1) herein -, hineinschleichen:
vīrs nuogājis mājā, ielavījies klusām istabā Etn. III, 175;
2) sich einschmeicheln:
viņš pruot pie kungiem, augstākās aprindās ielavīties.
Avots: ME II, 37
pielavīt
pìelavît, heimlich etwas nehmend, damit füllen: pilnas kabatas pielavījis ābuoļiem Naud. n. Etn. I, 90. Refl. -tiês, (heimlich) heran-, hinzuschleichen: viņš meģināja kādam rubeņu gailim gar paegļu ceriņiem un elkšņu krūmiem pielavīties Rīg. Av. zirneklis pie uguns sārta pielavījies LP. VII, 1183. runāja, ka pielavījies pie pagasta naudas skapja Vēr. II, 30.
Avots: ME III, 266
Avots: ME III, 266
Šķirkļa skaidrojumā (2)
cielava
ciẽlava, Demin. cielaviņa, auch cielajiņa, cielavīte BW. 23609, 4, die Bachstelze; baltā c., weisse Bachstelze. [cielaviņas, myosotis arvensis Wid.]. Zu li. kìelė, [kỳlė], apr. kylo [und (?) gr. χίλλουρος dass.; weiterhin am ehesten zu ačech. čilý "lebhaft" u. a. bei Trautmann KZ. XLVI, 240; s. auch Schrader BB. XV, 128 und Boisacq Dict. 455].
Avots: ME I, 393
Avots: ME I, 393