iemīdīt
ìemĩdît, tr., eintreten: uz biezuokni es iemīdīju taku MWM. VI, 327. putnu pē̦das pe̦lnuos iemīdītas LP. VI, 236.
Avots: ME II, 46
Avots: ME II, 46
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iemīdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iemīdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
piemīdīt
pìemĩdît, ‡ Refl. -tiês, schmutzig getreten werden: grīda par ziemu vairāk piemīdās Auleja, Kaltenbr.
Avots: EH II, 262
Avots: EH II, 262
piemīdīt
pìemĩdīt,
1) volltreten, volltrampeln:
(ūdentiņu) piemīdījuši spalvainām kājiņām BW. 28994. istaba bij piemīdīta Mērn. laiki 42;
2) zugleich auftretend niederdrücken:
ar kājām piemīduot iedzīt sienu maisā Bers.
Avots: ME III, 273
1) volltreten, volltrampeln:
(ūdentiņu) piemīdījuši spalvainām kājiņām BW. 28994. istaba bij piemīdīta Mērn. laiki 42;
2) zugleich auftretend niederdrücken:
ar kājām piemīduot iedzīt sienu maisā Bers.
Avots: ME III, 273
Šķirkļa skaidrojumā (1)
baznīcceļš
‡ baznīcceļš, der Kirchenweg: laukuos iemīdīti baznīcceļi Janš. Dzimtene I, 8. kruoga ceļu gan zināju, buznīcceļa nezināju BW. 20075, 2.
Avots: EH I, 207
Avots: EH I, 207