piemīdīt

pìemĩdīt,

1) volltreten, volltrampeln:
(ūdentiņu) piemīdījuši spalvainām kājiņām BW. 28994. istaba bij piemīdīta Mērn. laiki 42;

2) zugleich auftretend niederdrücken:
ar kājām piemīduot iedzīt sienu maisā Bers.

Avots: ME III, 273