Paplašinātā meklēšana

ìepùst, tr.,

1) einblasen, einhauchen:
dievs iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu I Mos. 2, 7;

2) anfangen zu blasen:
kāds vējš iepūš trešā dienā pēc gada ce̦turkšņa, tāds pūtīs līdz jaunam ce̦turksnim Etn. II, 95;

3) anfachen, anmachen:
kad man tika, es iepūtu nuo smildziņas uguntiņu. Fig.: tauta iepūtusi viņuos savu sirds kvē̦lu Aps.,

4) einblasen, einflüstern:
ja tu viņam par šituo lietu vienu vārdiņu iepūtīsi ausīs... Blaum. Refl. - tiês,

1) anfangen zu blasen, wehen:
vējš diktāki iepūšas Janš.;

2) sich aufblasen, sich wichtig tun:
gan tā liela iepūtās, ar māmiņu rādamās BW. 18858;

[3) (vom Wasser) sich ansammeln (in der Staueng):
nu varēs malt: ūdens jau ir iepūties Sessw.].

Avots: ME II, 54

pìepùst,

1) hinzu-, dazublasen:
vai jupis (ve̦lns) tam jau tās naudas piepūtis, zum Kuckuck (zum Teufel), woher hat er soviel Geld? Mag. XIII, 2, 61;

2) vollblasen:
piepūsts pūslis. ē̦duot kūmiņām me̦du, vē̦de̦ru piepūš Lapsa-Kūm. 31. meitenes piepūš vaigus MWM. VII, 519;

3) zuflüstern, einflüstern:
pamāte tev piepūtuse, un viņai tu klausi Seibolt MWM. VI, 639;

4) piepūšami vārdi, Zaubersprüche (zum Schädigen
Briņķi) N.-Bergfried. Refl. -tiês, sich vollblasen, anblasen: zēģele piepūtās Skalbe. Part. piepūties, aufgeblasen (vor Stolz od. Ärger): iet piepūties kâ pūķis LP. VI, 1, 115. saimnieks staigāja piepūties visu dienu A. v. J. 1897, S. 793. piepūtušies naida un dusmu pilnie ģīmji A. XX, 491.

Avots: ME III, 282

ìepūšļât,

1) [wiederholt behauchen, zu behauchen anfangen]: paliek sāls iepūšļāts BW. 26063;

[2) = iepūst 3: uguni Mar., Welonen, Serben, Schujen u. a. kuo viņš tur iepūšļāja (hat zaubernd hineingehaucht, hineingesprochen) ūdenī? Fest.;

3) zaubernd behauchen:
kādu kaiti, lai sāpes pāriet Wessen, Mar. Refl. - tês Stenden "pa reizi iepūsties ragā, svilpē vai saujā"].

Avots: ME II, 54

‡ paukšķains "?": kâ paukšķaini piepūsti ziedu pūslīši Veselis Dienas krusts 97.

Avots: EH XIII, 184

sãmenis (li. somenis "Nordwestwind") Rutzau, der Nordwestwind Sackenhausen n. U., Nord-Nordwestwind Dr., Nordwind Konv. ² 2324, Kur. Nerung (sāminis): lietus būtu gaidāms..., ja iepūstuos sāmenis vai jūŗas vējš Janš. Dzimtene ² III, 258. lē̦nais sāmenis ne̦s baznīcas zvana skaņas šurp R. Kam. 124. Elgentlich: der Wind aus sārnu zeme.

Avots: ME III, 803

šķiedainis, šķiedaine, ein längerer leinener, vorn offener Weiberkittel Salwen n. U., Mag. IV, 2, 142; Plur. šķiedaiņi "?": ve̦cajam garie šķiedaiņi plīvuoja pastāvīga vēja piepūsti Jauns. Baltā grām. I, 189.

Avots: ME IV, 51

I spañderêt,

2): s. (mit añ ) vẽ̦de̦ru Salis "piepūst vē̦de̦ru". ‡ Refl. -tiês Segewold, anschwellen, aufdunsen.

Avots: EH II, 546

‡ uksnît, -īju Nerft "hin und her bewegen": ar gaisa sūknīti viņš centās tuo atkal piepūst pilnu, uksnīdams un buksnīdams Veselis Dienas krusts, S. 23.

Avots: EH II, 712

uzmudrît, aufmuntern, antreiben: cietēja dē̦lu uzmudrīt krietni un iepūst dūšu... jaunekļa sirdī Dünsb. Od. 1, 5. uzmudrīt zirgu Schwanb.

Avots: ME IV, 361