ieputināt
ìeputinât, tr.,
1) hineinwehen, verschneien:
tas bij pa pusei ieputināts sniegā;
[2) schmäumen machen
MSil.].
Avots: ME II, 54
1) hineinwehen, verschneien:
tas bij pa pusei ieputināts sniegā;
[2) schmäumen machen
MSil.].
Avots: ME II, 54
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ieputināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ieputināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
pieputināt
pìeputinât,
1) vollstäuben;
2) vollpudern:
ne̦sāt balti pieputinātus matus Kundz. Ve̦cais Stenders 110;
3) vollstümen:
pieputināts ceļš.
Avots: ME III, 281
1) vollstäuben;
2) vollpudern:
ne̦sāt balti pieputinātus matus Kundz. Ve̦cais Stenders 110;
3) vollstümen:
pieputināts ceļš.
Avots: ME III, 281
Šķirkļa skaidrojumā (3)
pagore
‡ paguôre,
1) "nuogāze, pakalne" Warkl.; ein teilweise konkaver Hügelabhang
Saikava: visas paguores pieputinātas Saikava;
2) eine Vertiefung auf beiden Seiten des Vorderofens
Saikava: izvilkt tupeņus nuo paguores.
Avots: EH II, 136
1) "nuogāze, pakalne" Warkl.; ein teilweise konkaver Hügelabhang
Saikava: visas paguores pieputinātas Saikava;
2) eine Vertiefung auf beiden Seiten des Vorderofens
Saikava: izvilkt tupeņus nuo paguores.
Avots: EH II, 136
postaša
puõstaša C., Naud., puõstaža PS., Poruk, MWM. VII, 575, JR. VII, 52, eine verwüstete Stelle, z. B. wo ehemals ein Bauerngesinde gestanden, ein wüster Ort überhaupt, eine Einöde U.: viss tukšs, auksts un pat sniega pieputināts, kā puostaša Kaudz. M. 15. atlaist mājas puostašā Janš. Aus r. пýстошь "Wildnis".
Avots: ME III, 459
Avots: ME III, 459
rodze
III ruôdze 2 ; ein durch Schnee ausgegrabener Gang Līn.; eine Bodenvertiefung an Bergabhängen, die als Fahrstrasse dient: kad ziemu ruodzes ir pieputinātas, tad tās ir jāizruok. Mit dz für z (vgl. Le. Gr. § 89 h und ruoza "Schlucht")?
Avots: ME III, 577
Avots: ME III, 577