‡
pìeradît,
1) schaffend verleihen (?): dievs zemei tādus spȩ̄kus pieradījis, ka tā mums šās dāvanas izduod Pēt. Av. 1862, S. 126;
pieradīts, angeboren ("iedzimis") Stender Deutsch-lett. Wrtb.;
2) zur Genüge od. in grosser Menge schaffen: vȩlns... pieradījis... daudz uodu Pas. XIII, 65. Refl.
-tiês (ME. III, 282):
šuonakt aitai pierādījies jȩ̄rs Wolmarshof.
guovij teļš pierādījies Pas. XII, 388.
Avots: EH II,
267