ieradināt
ìeradinât, [ìeradît Mar. n. RKr. XV, 115], tr., angewöhnen: tas viņai jau nuo bē̦rnu dienām tâ ìeradināts LP. VII, 789. Refl. - tiês, sich angewöhnen.
Avots: ME II, 55
Avots: ME II, 55
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ieradināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ieradināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
pieradināt
pìeradinât, angewöhnen: garša ir ieaudzināma un pieradināma Alm. Kaislību varā 143. pama˙zītēm pieradināja viņu pie zemkuopības A. v. J. 1899, S. 308. lai bē̦rnus... pieradinātu pie kārtības un uzmanības Etn. II, 98. Refl. -tiês, sich angewöhnen, sich gewöhnen.
Avots: ME III, 282
Avots: ME III, 282
Šķirkļa skaidrojumā (5)
iedabāt
‡ ìedabât,
1) "ieradināt" Renzen: bē̦rns tâ iedabāts: 21 "anerschaffen (ieradīt" Stender Deutsch-Iett. Wrtb. Refl. -tiês (s. ME. II, 8), ‡
2) "iemīlēties" Sussei.
Avots: EH I, 507
1) "ieradināt" Renzen: bē̦rns tâ iedabāts: 21 "anerschaffen (ieradīt" Stender Deutsch-Iett. Wrtb. Refl. -tiês (s. ME. II, 8), ‡
2) "iemīlēties" Sussei.
Avots: EH I, 507
izrunāt
izrunât, tr.,
1) aussprechen, sich unterreden, sprechen:
lai man ļauj šuo naksniņu ar māmiņu izrunāt BW. 26434 (gew. izrunāties). kuo pa muti izrunā, tuo pa nāsīm lai saraun. labu vien jau nevar izrunāt;
2) ausklatschen, aussprengen, ein Gerücht verbreiten:
dievs zin, vai tas tiesa, kuo tie ļaudis izrunāja BW. 15830, 1. man ļautiņi izrunāja nezināmu valuodiņu BW. 8675;
3) izrunāt pa prātam, nach dem Sinn reden:
viņš pūlējās sievai izrunāt pa prātam Saul.;
4) aussprechen, prononcieren:
vajaga bē̦rnus pieradināt izrunāt ik˙vienu vārdu;
5) jem. etw. ausreden:
e̦smu pa˙pilnam nuomuodā, tuo neizrunās man neviens J. St. bet Līzi jūs man neizrunāsit nuo prāta Blaum.;
6) erbitten, sich ausbedingen:
izrunāja kaimiņam zirgu, kuo sudmalās braukt LP. V, 318. kamē̦r tē̦vam atvēli būšu izrunājis tevi par sievu apņemt V, 210;
7) ausreden, das Thema erschöpfen:
mīļi vārdi izrunāti BW. 11794; 9508; 15458, 3. kas var dziesmas izdziedāt, kas valuodas izrunāt? 38. Refl. - tiês,
1) sich aussprechen, sein Herz ausschütten, in jem. dringen:
aiziešu pie labdaŗa izrunāties LP. VI, 6. gan tē̦vs izrunājas viņai apkārt LP. III, 69. tē̦vs izrunājās ar labu, bet dē̦ls ne un ne IV, 41. izrunājies vienam, uotram - ne˙viens (neiet uz pekli) VII, 1185. tā izrunājās šâ, uotrs tâ;
3) bis zu Ende reden, sprechen:
vai nu esi izrunājies?
Avots: ME I, 793
1) aussprechen, sich unterreden, sprechen:
lai man ļauj šuo naksniņu ar māmiņu izrunāt BW. 26434 (gew. izrunāties). kuo pa muti izrunā, tuo pa nāsīm lai saraun. labu vien jau nevar izrunāt;
2) ausklatschen, aussprengen, ein Gerücht verbreiten:
dievs zin, vai tas tiesa, kuo tie ļaudis izrunāja BW. 15830, 1. man ļautiņi izrunāja nezināmu valuodiņu BW. 8675;
3) izrunāt pa prātam, nach dem Sinn reden:
viņš pūlējās sievai izrunāt pa prātam Saul.;
4) aussprechen, prononcieren:
vajaga bē̦rnus pieradināt izrunāt ik˙vienu vārdu;
5) jem. etw. ausreden:
e̦smu pa˙pilnam nuomuodā, tuo neizrunās man neviens J. St. bet Līzi jūs man neizrunāsit nuo prāta Blaum.;
6) erbitten, sich ausbedingen:
izrunāja kaimiņam zirgu, kuo sudmalās braukt LP. V, 318. kamē̦r tē̦vam atvēli būšu izrunājis tevi par sievu apņemt V, 210;
7) ausreden, das Thema erschöpfen:
mīļi vārdi izrunāti BW. 11794; 9508; 15458, 3. kas var dziesmas izdziedāt, kas valuodas izrunāt? 38. Refl. - tiês,
1) sich aussprechen, sein Herz ausschütten, in jem. dringen:
aiziešu pie labdaŗa izrunāties LP. VI, 6. gan tē̦vs izrunājas viņai apkārt LP. III, 69. tē̦vs izrunājās ar labu, bet dē̦ls ne un ne IV, 41. izrunājies vienam, uotram - ne˙viens (neiet uz pekli) VII, 1185. tā izrunājās šâ, uotrs tâ;
3) bis zu Ende reden, sprechen:
vai nu esi izrunājies?
Avots: ME I, 793
nomācīt
nùomâcît,
1): nuomācīja, lai nu steidzuoties pruom Vanagu ligzda 66. kuo te̦vs mirdams nuomācījis FBR. XV, 75. bē̦rnam n. un nuosacīt, kas vajadzīgs Orellen; ‡
2) belehren, abrichten:
tâ mani mājā nuomacīja Ciema spīg: 69. bē̦rni bija januomāca, lai viņi neizpaustu nuotikumu Vindedze 102; ‡
3) "izmācīt, pieradināt darīt citādi nekâ ierasts" Frauenb.: kranījusēs, lai Jānis nedzeŗ; par daudz grib n.
Avots: EH II, 67
1): nuomācīja, lai nu steidzuoties pruom Vanagu ligzda 66. kuo te̦vs mirdams nuomācījis FBR. XV, 75. bē̦rnam n. un nuosacīt, kas vajadzīgs Orellen; ‡
2) belehren, abrichten:
tâ mani mājā nuomacīja Ciema spīg: 69. bē̦rni bija januomāca, lai viņi neizpaustu nuotikumu Vindedze 102; ‡
3) "izmācīt, pieradināt darīt citādi nekâ ierasts" Frauenb.: kranījusēs, lai Jānis nedzeŗ; par daudz grib n.
Avots: EH II, 67
rūdīt
rûdît,
1): auch AP., (mit û 2 ) Seyershof;
2): nuo mazām dienām pie darba rûdīts 2 ("pieradināts") Salis;
3): überjagen, überreiten
Für.
Avots: EH II, 387
1): auch AP., (mit û 2 ) Seyershof;
2): nuo mazām dienām pie darba rûdīts 2 ("pieradināts") Salis;
3): überjagen, überreiten
Für.
Avots: EH II, 387