Paplašinātā meklēšana

ìerakt, tr.,

1) eingraben:
stabu zemē. atskrējis un pie veča kâ ierakts palicis JK. V, 27;

2) anfangen zu graben:
ierakta aka jāizruok;

3) hineinwühlen:
viņš kaut kur sìenā savas drēbes ieracis. Refl. - tiês, sich hineingraben, sich hineinwühlen, sich vergraben, versenken: puisis ieruokas sìenā LP. VII, 568. viņš pastāvīgi ieracies savās grāmatās.

Avots: ME II, 55

pìerakt,

1) dazu-, hinzugraben;

2) grabend anfüllen:
pierakt kurvi pilnu ar kartupeļiem Salis. kapsē̦ta bijusi pierakta pilna LP. VII, 1, 1028. Refl. pìeraktiês klāt, grabend an etwas herankommen, sich nähern: naudas šķirstam jau pierakušies klāt LP. VII, 1061.

Avots: ME III, 282

iebest,

1): auch Bērzgale, Bērzpils, Kārsava, Kotwenhof, Līvāni, Liepna, Makašēni, Mar., Marienhausen, N.-Laitzen, Nautrēni, Pilda, Sakstagals, Warkh., Zvirgzdine: ie. ar lāpstu zemē Bērzgale. ie. kartupeļus zemē Pilda; ‡

2) "eine kleine Grube ausgraben"
Ludsen, Schwanb.; ‡

3) zu graben beginnen und nachher das Graben unterbrechen
Mahlup: iebe̦sta duobe; ‡

4) = ìemìet 1 Vīpe: ie. mietu. ‡ Refl. -tiês Zvirgzdine, = ierakti%C3%AAs">ieraktiês: cūka iebedēs dubļuos.

Avots: EH I, 503

‡ nuoliktenis,

1) "liktenis, nuolikums" (mit uô ² ) Salis n. FBR. XV, 78;

2) ein Depot, ein Abdach, wo etwas provisorisch untergebracht wird
Prl.: nuolikteņi ir pie dzirnavām lē̦ze̦ni lieveņi bez griestiem, kur negaisa vai lietus laikā zirgus iebrauc Prl. izbraukdami uz tāluo pļavu nuolikteņiem pēc siena Daugava 1938, S. 601. zemē ... ieraktuo ... pārtikas nuolikteni Vindedze 164. uz zirgu nuolikteni Ciema spīg. 243 (ähnlich 258).

Avots: EH II, 62

paruna, paruņa,

1) das Sprichwort:
krāt latviešu parunas;

2) das Gerede, Gerücht:
ļaužu paruņas jau sen daudzināja, ka pie vęcā uozuola atruoduoties ierakta lāde ar naudu LP. VlI, 1147.

Avots: ME III, 92

I pieknist, = ierakt">pierakt 2: cūkas pieknisušas visu sili.

Avots: ME III, 258

sejs (unter seja),

1): auch Auleja ("sejas izskats"), Druw., Oknist, Saikava, Weissensee, (sejš) Erlaa: tāds sejiņš saulītei kâ manai māmiņai BW. 4372;

2): auch Nerft n. FBR. XIX, 98. Oknist n. FBR. XV, 195, Višķi n. Ceļi IX, 401, Kalupe, (sejš) Kaltenbr., (nur der Schatten von Menschen u. tieren)
Linden in Kurl., Sonnaxt (sejs -a), Lös. (sejs, -s), Erlaa (sejš): pa seja galam (wo der Schatten einer gewissen Eiche aufhört) e̦suot nauda ierakta Kaltenbr. kad ar suoli var pārspert savu seju, tad ir pulkstens divpadsmit Linden in Kurl.

Avots: EH XVI, 475

stuburuôt,

1): auch Krape, Laud., PV., Warkl.; ‡

2) "stuburus ierakt" PV.; ‡

3) Schösslinge (Halme) treiben:
ja stublājs sadalūs vairākuos stublājuos, tad saka, ka kuoks stuburuo Neuhausen. nuolauzts augs sāk s. ("dzīt stuburus, atvases") Nötk.; "nicht recht (gut) wachsen" Mar.: jaunās ābelītes lāgā neaug, - stuburuo vien.

Avots: EH II, 593

svereklis Konv. ² 429,

1) der Hebel
Vīt., MSil., Dr.; "was am Ende des Brunnenschwengels angebunden wird" C., Jürg.: vindas ierīkuojums pastāv nuo stāvu zemē ierakta staba, kura... virsgalā svārstās ap tapu divstilbīgs svereklis Konv. 49. viņas vare̦nie sverekļi pacēla ve̦cuo pasauli MWM. VI, 379; "svīris" Schibbenhof;

2) ein Lot Schibbenhof; ein altmodischer, hölzerner Besemer
Odensee. Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1151