stuburuôt, steif, ungelenk gehen Bauske, Memelshof, Lis.: es ļāvu viņam stuburuot uz priekšu A. XXI, 190.

Avots: ME IV, 1100

stuburuôt,

1): auch Krape, Laud., PV., Warkl.; ‡

2) "stuburus ierakt" PV.; ‡

3) Schösslinge (Halme) treiben:
ja stublājs sadalūs vairākuos stublājuos, tad saka, ka kuoks stuburuo Neuhausen. nuolauzts augs sāk s. ("dzīt stuburus, atvases") Nötk.; "nicht recht (gut) wachsen" Mar.: jaunās ābelītes lāgā neaug, - stuburuo vien.

Avots: EH II, 593