Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'iesviest' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'iesviest' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

iesviest

ìesviêst, tr.,

1) herein -, hineinwerfen, in etw. werfen:
briesmīgs viesulis viņu iesviedis upē LP. IV, 35. Dāvids iesvieda Gōliatam uolu pierē I Sam. 17, 49;

2) einen hinter die Binde werfen:
iesv. (gew. iemest) čarku Kundz. Refl. - tiês, sich herein -, hineinwerfen, herein -, hineineilen: viņš iesviedās viegli istabā.

Avots: ME II, 75, 76

piesviest

pìesviêst,

1) zu-, dazutun, -werfen:
pārduos ve̦cuo strupausi ar meičiņu, piesviedīs kādu sivē̦nu, - kas zin, varbūt parāds ienāks Plūd. LR. III, 259;

2) vollwerfen.
Refl. -tiês, sich hinzutun, hinzugesellen: ja nu es piesviežuos tai Guobzemju mātei... Alm. Kaislību varā 157.

Avots: ME III, 300

Šķirkļa skaidrojumā (9)

ielepēt

‡ ìelepêt,

1) "?": ie. sienā zīmi Warkl. ie. ("iesviest ar dubļiem") uotram vaigā ebenda;

2) "iesist" Lubn.;

3) langsam hinein-, hereinhüpfen
Saikava: zaķis ielepēja mežā;

4) "iestrēbt" Prl.; "ieêst" Lubn., Mahlup.

Avots: EH I, 527

iesvaidīt

ìesvaîdît, tr., freqn. zu iesviest,

1) wiederholt hineinwerfen:
iesvaidiet sìenu šķūnī;

2) einschmieren:
žīds sūta lietuvē̦nu iesvaidīt uori LP. VII, 802. ratus izvilkuši, iesvaida patlaban riteņus Janš.;

3) einsalben, einbalsamieren:
miesa tika iesvaidīta ar dārgām eļļām MWM. VI, 204.

Avots: ME II, 75

kuļķene

kuļ˜ķene, auch kuļķens Biel. R. 622 (wohl auf d. prov. Kullchen zurückzuführen), ein kleiner Sack: maišelī bij iesviesta varžu kuļkene Kleinb, ielieci kuļķenītē maizes klinciņu LP. VI,18.

Avots: ME II, 310

miga

I miga,

1): nav migas (Streu)
cūkām iesviest Kaltenbr. - uodu kâ m. (sehr viel) Sonnaxt. senāk bezdelīgu bij daudz - gāja kâ m. ebenda;

2): auch (eine Schlafmütze, ein Faulpelz)
Gr.Buschh. n. FBR. XII, 77.

Avots: EH I, 812

nobļurbēt

‡ nùobļur̂bêt ² Dunika, Perfektivform zu ‡ bļurbêt 1: nuo iesviestā akmiņa dīķī nuobļurbēja vien.

Avots: EH II, 33

pirts

pìrts, -s (li. pirtis, aruss. nьpmь dass.), die Badstube; das Bad, Schwitzbad: Sprw. ne ik˙katrs, kas pirtī dzimis, pirti pruot kurināt, die Geburt tut's nicht U. tur tev laba pirts kurināta, da wirst du eine derbe Strafe erhalten U. aukstā pirtī pērienu dabūt RKr. VI, 618. kādu pirti citam kūris, tādā pašam jāpeŗas. iznīksti, kâ pirts gars! tas pirtī˜, tas baznīcā (sagt man von einem ärmlichen Menschen). pirts - saimes veselība. karstu pirii dabūt, Prügel bekommen Alm. kāda tam bij karsta pirts, welche heisse Qual musste er erdulden (vom Heilande gesagt) U. pirtī iesviest, in die Brake tun, ausschiessen (vom Flachse z. B.) Bergm. n. U. pirti kurt, die Badstube anheizen. tai jau vajadzēs pirti kurt od. tai pirtī jābrauc, sagt man von einer Frau, die bald gebären muss. lai nabags, pirtī ticis, tūlīt nekāptu lāvā A. XX, 198. Zu pērt.

Avots: ME III, 228

sadauzt

sadauzt,

1): auch Getzel Psalm 38 und 44; ‡

2) "einschmeissen
(iesviest, iemest)" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 402

sajēgt

sajẽgt, intr., tr., verstehen, begreifen: viņa ne jēgt nesajēdza, kādās briesmās atruodas. ja kas dzirdēja, ne˙nieka nesajēdza MWM. VI, 402. es nesajē̦dzu, kâ tādas lietas vienai dzimtai var uzbrukt Vēr. I, 1074. Refl. -tiês , = atjēgties , sich besinnen : ja valdnieks sajē̦gtuos kre̦klu ugunī iesviest LP . III , 77 . - Subst . sajē̦gums , der Begriff , die Vorstellung : cik savādi sajē̦gumi tev par cilvē̦ku vērtību ! Ar.

Avots: ME II, 640, 641

zostēviņš

zùostẽviņš LP. I, 168; VI, 250; Pas. I, 210 (aus Fockenhof), zùosu tẽviņš, der Gänserich: liek gaili pie zuosīm iesviest, lai zuostēviņi nuoknābtu LP. IV, 75. saņe̦m palīgus: suni, kaķi, zuostēviņu un gaili 170. sadabūjis... gaili, zuostēviņu, runci sev talkā V, 187.

Avots: ME IV, 760