Paplašinātā meklēšana

ìetver̂t, tr.,

1) einsetzen:
cirvim kātu ietversim BW. 13004;

2) enthalten:
nespēj izjust tuo saturu, kas viņuos ietve̦rts A. Up. Refl. - tiês,

1) = ieķerties: zirgam ietverties iemauktuos, einem Pferde in die Zügen fallen Brasche;

2) enthalten sein:
vilnā ietveŗas daudz gaisa Pūrs III, 67. Ausekļa skats še sevišķi ietveŗas vārduos Vēr. I, 1521.

Avots: ME II, 84, 85

pìetver̂t, tr. und intr., ertappen, ausfindig machen: ļaudis bij pietvē̦ruši, ka Raudziņu tē̦vam raudas nenākuot Krišs Laksts 12. Refl. -tiês, sich (an etw.) anhalten, Zuflucht suchen: pie tevim vien es pietveršuos, kungs!

Avots: ME III, 306

pietvertne,

1) "pietura 1 und 2" K. Egle (aus Druw.);

2) ein Ort zum Verweilen
Warkl.: viņam nav ne˙kur pietvertnes.

Avots: ME III, 307

I tver̂sme Kl.,

1) tve̦rsma Plūd. Llv. II, 73, Plur, tversmas U., tversme L., U., (mit er̂ ) A.-Laitzen, Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Schwanb., Sonnaxt, (mit er̂ ² ) Bauske, Jürg.: der Anhalt, Rückhalt U.; Schutz, Trost U., die Zuflucht: nuo rūpēm izsargāti druošā tversmē Asp. VII, 33. viņš . . . ruociņas pēc mums izstiepj apžē̦luodams un tve̦rsmas duodams aus einem alten Gesangbuch. cilvē̦ki likumus izgudruojuši, lai tiem būtu kur pietverties, lai tiem būtu tversmes Kronw. jūs, te̦lpas, karaliskuo ē̦nu tversmes! Altr. asins zieds 46;

2) Erfrischung; Kühlung
Bergm. n. U.

Avots: ME IV, 290